Turpmāk pastniecei darbavieta maksās amortizācijas naudu - četrus santīmus par katru nobraukto kilometru -, kā arī kompensēs izdevumus par benzīnu. Par auto apkopi un remontu būs jārūpējas pašai, toties agrāk pat mīkstu riepu mainījuši pasta automehāniķi, klāsta laikraksts _Diena._
Avīzei pastniece stāsta, ka pārsēsties uz divriteņa nav reāli - dienā jāmēro 100 kilometru. Viņa gandrīz ir atradusi kādu no risinājuma variantiem, taču no visiem 600 «motorizētajiem» pastniekiem atlikuši 14, kuri vēl nav vienojušies par turpmāko. LP arodbiedrība saka, ka vienošanās jāpanāk līdz 31. martam, savukārt LP oficiālā atbilde skan, ka nav noteikts konkrēts termiņš, kad pārejai uz privātā autotransporta izmantošanu pasta piegādē būtu jānoslēdzas. Iepriekš publiski izskanēja pastnieku satraukums, ka ir tikai viena izvēle - piekrist LP piedāvājumam mašīnas atpirkt vai iet projām no darba. «Nav tā. Katru gadījumu izskata atsevišķi, bet atbrīvot no darba tāpēc vien, ka nepiekrīt atpirkt mašīnu, darba devējam nav tiesību. Ja nevar samaksāt par to mašīnu, ar ko brauc pašlaik, piedāvā automašīnas Ņiva, par kurām jāmaksā 11 latu mēnesī,» stāsta LP arodbiedrības priekšsēdētāja Regīna Šmitmane.
Liela daļa pastnieku ar saviem auto pastu ved jau kopš 2005. gada, norādīja LP preses sekretāre Agija Tērauda. Savukārt LP valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss neslēpj, ka iepriekšējo pasta vadītāju laikā auto piešķīra kā bonusu, lai pievilinātu darbiniekus, jo bija laiks, kad darbaspēka trūka. Piemēram, lai apkalpotu Bruņinieku ielu Rīgā, tika algoti pieci «motorizētie» pastnieki. Tagad viņiem nāksies iet kājām un saņemt algā par pieciem latiem mazāk. Piegādes kvalitāte gan no tā necietīšot.