6.jūnija vēlēšanas: jaunie spēles nosacījumi

Starta šāvienu pārmaiņām raidīja trīs koalīcijas partijas, kas nāca klajā ar iniciatīvu ļaut vēlēšanu kandidātiem turpmāk vēlēšanām tērēt neierobežotu līdzekļu daudzumu (t.i., atteikties no priekšvēlēšanu tēriņu griestiem). Divus gadus vēlāk situācija ir būtiski mainījusies. Ideju par tēriņu griestu atcelšanu publiski neviena partija vairs neaizstāv. Pat vēl vairāk — ar 15.janvāra grozījumiem varētu tikt atrisinātas pat tās problēmas, kurām iepriekšējo sasaukumu deputāti baidījās ķerties klāt. Taču vispirms par priekšvēlēšanu tēriņu "griestiem", kas tika reformēti vēl 2008.gada jūlijā. Galvenās izmaiņas: par vairāk nekā 50% tika palielināta partiju priekšvēlēšanu tēriņiem atļautā maksimālā summa, turklāt ierobežojumi tika attiecināti nevis uz visām partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm, bet tikai dažām (svarīgākās — reklāmas izvietošana, sponsorēšana, pasta izdevumi). Šajos jautājumos politiskais kompromiss netika sasniegts, kaut arī partijas, ilgi un smagi kaulējoties Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, konsensam bija ļoti tuvas, — sarunu beigās izpratnes par pieņemamiem tēriņu griestiem savstarpēji atšķīrās aptuveni par 50 000 latu. Panākto risinājumu es vērtēju pozitīvi. Providus veiktais iepriekšējo Saeimas vēlēšanu monitorings liecināja, ka vismaz piecām partijām līdzšinējie (2004.gada sākumā noteiktie) tēriņu griesti bija pārāk zemi — proti, partijas vai nu pārtērēja atļauto summu, vai bija tuvu pārtēriņam. Lai ierobežojumi varētu sekmīgi funkcionēt, tiem jābūt sakņotiem reālajā dzīvē. Ja griesti ir daudz par zemu partijām, kam ir pieejami lieli naudas resursi, tās pastiprināti meklēs iespējas, kā no ierobežojumiem izvairīties, un no šādas sistēmas labuma nebūs nevienam. Saeimas apstiprinātais risinājums (griesti — aptuveni Ls 460 000) ļauj partijām vēlēšanu laikā tērēt summas, kas vairākkārt pārsniedz to starpvēlēšanu gadu ienākumus, taču — un tas, manuprāt, ir galvenais! — joprojām novērš miljoniem latu vērtas kampaņas, kādas redzējām 2002.gada Saeimas vēlēšanās.15.janvāra jauninājumi 15.janvārī Saeima lems par būtiskiem jauninājumiem priekšvēlēšanu kampaņās. Ilgstošas kompromisu meklēšanas rezulātā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti nonāca pie risinājuma pašām akūtākajām iepriekšējo vēlēšanu problēmām. 1. Tā saukto trešo personu problēmai (kad politisko reklāmu izvieto nevis pati partija, bet gan kāda cita organizācija vai pat privātpersona). Deputāti izvēlējās vienkāršu (iespējams, pat pārāk vienkāršotu!) risinājumu šai sarežģītajai problēmai — proti, noteikt šādu kampaņu izdevumu griestus 15 minimālo mēnešalgu apmērā, neuzliekot reklāmas izvietotājiem citas prasības. 2. Vienlīdzīgiem nosacījumiem politisko reklāmu cenām. Lai novērstu 2005.gada pašvaldību vēlēšanu pieredzes atkārtošanos, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viena politiska partija bija ieguvusi milzīgas reklāmas izvietošanas atlaides, jaunais regulējums paredz pienākumu medijiem laikus publiski paziņot politiskās reklāmas cenas un aizliedz no šīs cenas atkāpties. 3. Reaģējot uz Augstākās tiesas 2006.gada blaku lēmumu, kur norādīts uz efektīva vēlēšanu norises kontroles mehānisma trūkumu, Saeimas komisijai izdevās par šādu mehānismu vienoties. Mehānisma divi būtiskākie elementi: 1) mediju pienākums visus politiskās reklāmas izvietošanas līgumus nosūtīt KNAB); 2) KNAB pilnvaras pārtēriņa gadījumā apturēt partijas priekšvēlēšanu kampaņu.Pašvaldību vēlēšanas Diskusijās Saeimas komisijās ik pa laikam tika pieminēti scenāriji, kuru juridiskais vērtējums joprojām būs sarežģīts. Piemēram, pēc kādiem kritērijiem noteikt, vai medijam iesniegtais reklāmas rullītis, kurā pausts atbalsts kādām vērtībām, ir vai nav priekšvēlēšanu aģitācija? Vai par ziedojumu partijai būtu jāuzskata tāds reklāmas klips, kuru savā vārdā izvieto kāda privātpersona, bet ir droši zināms, ka izvietošana ir saskaņota ar attiecīgo politisko partiju? Šādu situāciju vērtējums ir neizbēgami atkarīgs no katras konkrētās situācijas apstākļiem. Saeimas deputāti nebija gatavi tām paredzēt precīzāku regulējumu. Tādēļ to korektai juridiskai interpretācijai joprojām būs jāvadās pēc konstitucionāliem principiem un partiju finanses regulēšanas mērķiem. Domāju, ka pēc 2006.gada vēlēšanu mācības, partijas ir sapratušas, ka ikvienam vārdam partiju finanses un kampaņas regulējošajos likumos ir liela nozīme — izvērsta regulējuma neesamība nenozīmē, ka viss ir atļauts. Laika trūkums liedza 15.janvāra likuma grozījumus noslīpēt līdz galam. Deputāti vienojās iedarbināt jaunos mehānismus jau līdz jūnijā paredzētajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai pārbaudītu to dzīvotspēju un nepieciešamības gadījumā pirms 2009.gada Saeimas vēlēšanām paspētu vēlreiz šo regulējumu pārskatīt. Aiz iekavām Pagaidām bez skaidra regulējuma paliek vēl vesela svarīgu jautājumu virkne, piemēram, iespējamie aģitācijas gadījumi pašvaldībai piederošajos medijos, partijām piešķirtā brīvā raidlaika reforma, partiju popularitātes reitingu publiskošanas nosacījumi neilgi pirms vēlēšanām. Šo jautājumu risināšana dažu gadu laikā ir jau vairākkārt tikusi atlikta, cerams, ka vismaz līdz 9.Saeimas vēlēšanām arī tiem tiks izveidots regulējums. Uz vēlāku laiku gan nedrīkst atlikt sankciju ieviešana par jaunās sistēmas pārkāpumiem. Visbeidzot vērts pieminēt vēl kādu svarīgu 15.janvāra jauninājumu — proti, deputāti vienojās dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā atteikties no politiskajām reklāmām. Tieši šāds "pārdomu periods" vēlētājiem bija maksimums, kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības deputātu vairākums bija gatavs atbalstīt. Kopumā komisijas darbs, visu 2008.gadu strādājot pie jaunā regulējuma, ir bijis pārsteidzoši konstruktīvs. Par pozitīvu rezultātu šajā gadījumā liecina arī tas, ka visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir izdevīgāk, lai jaunais regulējums tiktu pieņemts, nevis saglabāts vecais. Brutāla likuma ignorēšana vai cenšanās izlavierēt caur regulējuma juridiskajām finesēm joprojām ir iespējama. Taču ir gandrīz skaidrs, ka tādā gadījumā nākamais referendums būtu par politiskās reklāmas aizliegšanu.