Jau pāris mēnešus valdošās partijas Jaunā Vienotība (JV) reitingi iet uz leju. Kopš novembra reitingu līderos to ir nomainījusi Nacionālā apvienība (NA). Tagad JV reitingu tabulā ir blakus koalīcijas jaunākajam brālim Progresīvajiem, kas premjerei noteikti neatvieglo plānus par ministru darba izvērtējumu. Bet trešajam valdības partnerim ZZS reitings vispār noslīdējis zem 5% atzīmes. Lai gan politiķi var, kā ierasts, teikt, ka pāris mēneši jau vēl nav tendence, reitingi ir kā amerikāņu kalniņi un līdz vēlēšanām viss var mainīties, mēs labi zinām, ka patiesībā nervozitāte partiju iekšienē ir stipri liela. Tā kā par pamatu tiek ņemti jūsu SKDS reitingi, kurus ik mēnesi publisko sabiedriskā televīzija, jums noteikti ir savs skaidrojums, kas un kāpēc notiek ar valdības partiju reitingiem, tos velk uz leju.
Realitāte. Visa tā objektīvā realitāte, kas mums šeit apkārt ir.
Ar objektīvo realitāti jūs domājat to lielo bildi, ka sabiedrība nav apmierināta ar to, kurp tas kuģis peld, vai tos lielākos vai mazākos skandālus, bez kuriem nu jau neiztiek neviena nedēļa?
Cik tos reitingus ietekmē lielās lietas, cik mazās? Es teiktu: gan – gan. Lielās lietas fonā veido to skatuvi, uz kuras tad norisinās tās mazās lietas. Bet es te gribētu atzūmot mazliet – paraudzīties uz to kopainu, jo tas, ko es redzu informatīvajā telpā, medijos tiek kultas tās mazās lietas. Ja viņu nebūs, tiks izzīstas no pirksta, izpūstas no zila gaisa un iemestas publiskajā telpā, kur vienas vienkārši aizlido labāk, citas mazāk labi. Mēs zinām, ka tas ir tas, kā informatīvā mašinērija strādā, un ka piesieties var vienmēr un pilnīgi visam, tā ka tās mazās lietas vienmēr būs un šī mediju telpa ir šo mazo lietu ģenerētāja. Un skaidrs, ka tam visam ir nozīme, jo mediji lielā mērā konstruē realitāti, kurā dzīvo cilvēki. Bet tas ir tikai fons, skatuve, uz kuras notiek tās mazās lietas.
Un te mēs varam atgriezties pie aptauju datiem, kur ar jautājumiem, kurus mēs jau kādus padsmit gadus uzdodam, piemēram, vai lietas Latvijā iet pareizā vai nepareizā virzienā. Jāteic, ka jau ilgstoši divas trešdaļas, dažkārt pat trīs ceturtdaļas atbild nē, viņiem nešķiet, ka lietas iet pareizajā virzienā. Un mainās valdības, mainās parlamenti, bet mēs redzam, ka lielākajai sabiedrības daļai sajūta par to, ka te kaut kas nav labi un kaut kas nav pareizi, īpaši nemainās. Un tad, protams, ir kaut kur kaut kādi laika sprīži, kad sabiedrība jūtas nosacīti labāk, jo ekonomika aug un saistībā ar to labklājība šķietami aug.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40