Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūt vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti, taču Latvijā šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums.
Smiltēns, atbildot uz jautājumu, kāpēc Vienotība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi regulējumu, kas pēc nozares piekritības būtu jādara Satiksmes ministrijai, un kāpēc jaunais regulējums sākumā nav skatīts valdībā, aģentūrai LETA norādīja, ka tas darīts, lai ātrāk sāktos diskusija par šo jautājumu.
Vienlaikus viņš piebilda, ka par attiecīgajiem likuma grozījumiem diskutēts gan ar kopbraukšanas un taksometru nozari, gan ar Satiksmes ministriju.
Tāpat Smiltēns sacīja, ka jaunais regulējums bauda arī pārējo koalīcijas partiju atbalstu. Iesniegtos likuma grozījumus parakstījis Rihards Kols no Nacionālās apvienības un Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības. Par likumprojektu paredzēta diskusija koalīcijas partiju sanāksmē 5.septembrī, lai jau Saeimas sēdē 8.septembrī varētu lemt par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Vienotība) aģentūrai LETA pauda, ka viņam nav indikāciju par Satiksmes ministrijas vēlmi izstrādāt regulējumu, kas ļautu tirgū ienākt tādiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem kā Uber, tāpēc nolemts uzreiz jauno regulējumu virzīt uz Saeimu, lai nezaudētu laiku.
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Pēc Vienotības paustā, grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina "pelēkās ekonomikas" īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē.
"Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Dalīšanās ekonomika, tostarp kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studentiem, kā arī sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi, šādi samazinot automašīnu skaitu uz ceļiem un to radīto piesārņojumu. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisītas, esot alkohola reibumā," klāsta Vienotība.
Paredzēts arī, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem, radot papildu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērsīs nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju.
Tāpat iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti ļaus bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošus pakalpojumu sniedzējus.
LETA jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija ar kopbraukšanas uzņēmumiem Taxify un Uber jūnija beigās parakstīja sapratnes memorandu, kas kalpo par pamatu nozares regulējuma izstrādei un tās iekļaušanai Latvijas ekonomikas modelī.
Taksometru kompānija Uber, kas piedāvā inovatīvu mobilo lietotni ekskluzīvu taksometru izsaukšanai, darbību sāka 2009.gadā kā Silīcija ielejas jaunuzņēmums un kopš tā laika ir izpletusies gan ASV, gan citviet pasaulē. Taksometru izsaukšanas lietotni Uber 2010.gadā pirmoreiz iedarbināja Sanfrancisko, bet kompānijas ienākšana jaunos tirgos bieži ir izraisījusi asu reakciju no vietējo taksometru pārvadātāju puses. Uber bija arī iesaistīts tā sauktajos Ņujorkas takšu karos, kā arī plašos protestos Eiropas lielpilsētās.
2013.gadā tika dibināts Uber uzņēmums Latvijā. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2846 eiro, un tas pilnībā pieder Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā reģistrētajai kompānijai Uber International Hoding B.V. Pagājušo gadu Uber Latvia noslēdza ar 1052 eiro apgrozījumu un 141 eiro peļņu.
Līdzīgu pakalpojumu Rīgā piedāvā Taxify. Šī uzņēmuma dibinātājs Markuss Villigs iepriekš pauda viedokli, ka Latvijas taksometru tirgus īpatnības Uber ienākšanu šajā tirgū padarot sarežģītu.