Ņemot vērā, ka Čigāne esot nožēlojusi izdarīto, Ētikas komisija varētu lūgt valdi izteikt viņai rājienu un balsot par aizliegumu ieņemt amatus uz gadu kopš rājiena izteikšanas.
Komisija nolēma nerosināt Čigānes izslēgšanu no partijas. Savukārt, vērtējot jautājumu par deputāti Ilzi Viņķeli (Vienotība), komisija lūgs valdi lemt par viņas izslēgšanu no partijas.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Ētikas komisija savā lēmumprojektā pauž, ka situācija, kad mazākums tīši kaitē kopīgam mērķim un darbam, neesot savienojama ar koleģialitāti un demokrātiju. Pēc komisijas domām, Viņķele un Čigāne pēdējos gados veic sistemātisku darbību, lai šķeltu partiju. Kā piemēri šādai rīcībai tiek minēta situācija ar Valsts prezidenta ievēlēšanu un valdības veidošanu.
Tāpat tiek norādīts, ka Viņķele prezidenta vēlēšanu laikā un premjerministra amata kandidātu izvērtēšanas laikā ir pārkāpusi robežu, kas šķir iekšējo opozīciju no šķeltnieciskuma un varas partijā nepamatotas piesavināšanās.
Pašlaik Ētikas komisijas lēmums vēl nav oficiāli parakstīts un iesniegts partijas valdei. Šī lēmuma pieņemšanā nepiedalījās divi komisijas biedri - Alma Eihentāle un Gatis Puriņš, kuri ir Saeimas palīgi deputātiem, kuri, tāpat kā Čigāne un Viņķele, pārstāv tā dēvēto Vienotības frakcijas sešinieku. Eihentāle vakar arī paziņoja par atkāpšanos no Ētikas komisijas saistībā ar šo "Viņķeles lietu".
Līdz ar to šo lietu vērtējuši septiņi Ētikas komisijas locekļi, tomēr viena no viņiem - Viktorija Anna Graudiņa - uzskata, ka lēmums izslēgt Viņķeli neesot pareizs, jo jābūt vienādai attieksmei pret abām deputātēm.
Oficiāli Ētikas komisija šos lēmumus pagaidām nekomentē. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Martinsons aģentūrai LETA teica, ka lēmums vēl nav parakstīts, tomēr tas varētu tikt izdarīts nākamnedēļ. Viņš apgalvoja, ka parakstīšanu kavējot tehniski iemesli, piemēram, viņš esot ārpus Latvijas.
Kā ziņots, Ētikas komisijas lēmumi ir rekomendējoši. Par politiķu izslēgšanu no partijas jālemj politiskā spēka valdei.
Iesniegumus partijas valdei ar aicinājumu izskatīt Viņķeles un Čigānes izslēgšanu no partijas iesniedza Liepājas, Neretas un Rēzeknes nodaļa, kā arī 12 Rīgas nodaļas biedri. Pēc vairāku partijas nodaļu iesnieguma partijas valde 15.februārī skatīja šo jautājumu, tomēr nolēma to nodot vērtēšanai Ētikas komisijai. Toreiz valdes sēdē balsojuma par izslēgšanu neesot bijis.
Partijas aizejošā līdere Solvita Āboltiņa toreiz skaidroja, ka Viņķelei un Čigānei pārmesta partijas statūtu neievērošana. Proti, partijas valdes un frakcijas lēmums saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām paredzēja - situācijā, kad paliks viens no koalīcijas kandidātiem uz šo amatu, visa Vienotības frakcija atbalstīs vienu kandidātu. Tomēr Čigāne un Viņķele esot pieņēmušas citu lēmumu. Deputātēm arī pārmesta atbalsta paušana Mārim Kučinskim (ZZS) vēl pirms nominēšanas premjera amatam, sacīja Āboltiņa.
Viņķele un Čigāne pārstāv tā dēvēto Vienotības Saeimas frakcijas opozicionāru sešinieku, kas valdības veidošanas laikā uzstāja uz Nacionālās apvienības dalību koalīcijā, kā arī neatbalstīja partijas līderes Āboltiņas kandidatūru premjera amatam. Arī citos jautājumos "sešinieks" mēdza neatbalstīt partijas vadības lēmumus.