"Latvijas un Japānas divpusējo politisko dialogu pēdējos gados raksturo aktīva vizīšu apmaiņa, tostarp parlamentu līmenī. Latvija ir ieinteresēta izmantot šo labvēlīgo politisko fonu, lai vēl vairāk attīstītu abu valstu ekonomisko sadarbību," sarunā ar Japānas ekonomikas ministru teica S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas atvērtību Japānas investīcijām, it īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Kā perspektīvākās sadarbības jomas S.Āboltiņa minēja transportu un loģistiku, informācijas tehnoloģijas, farmāciju, kokapstrādi, modi, dizainu un tūrismu.
Lai arī Latvija bija viena no valstīm, kuru globālā finanšu un ekonomiskā krīze skāra ļoti smagi, mūsu valsts spēja laicīgi veikt budžeta samazināšanu un strukturālās reformas, akcentēja S.Āboltiņa. "Latvijas makroekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas, un pašreiz mēs kalpojam par labu piemēru citām Eiropas valstīm, kā pārvarēt krīzi."
"Latvija atkal ir kļuvusi par pievilcīgu vietu ārvalstu investoriem, jo mums ir būtiskas priekšrocības – izdevīga ģeogrāfiskās atrašanās vieta, investīciju drošības garantijas kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, konkurētspējīgi tranzīta piedāvājumi un kvalificēts darbaspēks," teica Saeimas priekšsēdētāja.
Japāna ir 31.Latvijas lielākais tirdzniecības partneris, un kopējais tirdzniecības apgrozījums pērn pārsniedza 50 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2010.gadu, tas pieaudzis par 26%.
Latvijai ar Japānu ir pozitīva tirdzniecības bilance, jo no visa tirdzniecības kopapjoma 34,9 miljonus eiro veido mūsu valsts eksports uz Japānu. No Latvijas uz Japānu galvenokārt tiek eksportēta koksne un tās izstrādājumi, kā arī minerālie produkti un ķīmiskās rūpniecības produkcija. Savukārt Japāna uz Latviju eksportē transporta līdzekļus, elektriskās iekārtas, optiskās ierīces un aparātus, kā arī dažāda veida plastmasas izstrādājumus.