Āboltiņa mazturīgajiem, kuri vēlēsies rosināt referendumus, iesaka krāt pa santīmam dienā

"Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt "tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas" apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Saeimas spīkere norādīja, ka pēc iepriekšējās pieredzes tie, kuri ir iniciējuši parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas rīkošanu, paši ir arī apmaksājuši šo procedūru. "Pajautājiet, vai tolaik, kad parakstus par referenduma rosināšanu saistībā ar pensiju jautājumu vāca politiķis Aigars Štokenbergs, un citos gadījumos, kāds no parakstītājiem samaksāja pat vienu santīmu," sacīja S. Āboltiņa.

Šāda iespēja apmaksāt parakstīšanos citu vietā saglabāsies, bet tagad naudas devējiem būs jāuzrāda finanšu izcelsme, piebilda deputāte.

Komentējot politoloģes Ivetas Kažokas paustās bažas, ka līdz 2015.gadam nepieciešamos parakstus varēs savākt tikai bagāti politiskie spēlētāji, Āboltiņa pauda viedokli, ka politoloģei tika sniegti "ļoti precīzi skaidrojumi", minot arī citu valstu piemērus. Politiķe apgalvoja, ka viņa iestājas par demokrātiju, taču esot jāņem vērā pēdējā referenduma pieredze, kas tika rīkots par krievu valodas statusu.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija 19.jūlijā atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.

Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.

Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas CVK.

Pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kas būs jāiesniedz CVK. Pēc tam atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē noteikto 1/10 daļas vēlētāju apliecinājumu, turpinās vākt CVK. Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu.

Attiecībā uz Saeimas atsaukšanas referenduma iespēju līdz šim nebija noteikts precīzāks regulējums tam, kāds ir minēts Satversmē, un valsts amatpersonām atšķīrās viedokļi par to, kādā veidā šajā jautājumā ir jāvāc paraksti. Minētie likuma grozījumi atrisinās šo neskaidrību.

Lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atsaukšanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.

Juridiskā komisija lēma, ka pārejas periods un pārējie likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.