Āboltiņa aģentūrai BNS sacīja, ka koalīcijā par ministriju apvienošanu pagaidām nav spriests un premjers Valdis Dombrovskis (JL) līdz šim nav iepazīstinājis ar savu redzējumu.
"Protams, mēs esam runājuši teorētiski, un vīzija ir, bet nav bijusi runa, ka to prezentē koalīcijā," Āboltiņa apliecināja. "Ir divi varianti - vai nu ministrijas apvieno tūlīt, vai, lai neizjauktu koalīciju.. likumus izstrādā tagad, taču tie būtu spēkā nākamajā Saeimā," JL līdere pavēstīja.
Viņa atkārtoti uzsvēra, ka ideja par ministriju apvienošanu pašlaik nav tādā stadijā, lai par to varētu lemt uzreiz.
Arī pārējo koalīcijas partneru teiktais aģentūrai BNS liek noprast, ka par ministriju apvienošanu runāts tikai ideju līmenī.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aģentūrai BNS atzina, ka par šo jautājumu koalīcijā "nav bijis neviena vārda". "Vismaz tur, kur es esmu, par to nerunā," viņš piebilda.
ZZS līderis minēja, ka par šo jautājumu var sākt diskutēt, ja kāds nāk klajā ar konkrētu piedāvājumu un izvērtējumu par ieguvumiem un zaudējumiem, pieņemot šādu lēmumu.
"Ja tas ir Valsts kancelejas priekšlikums, lai Valsts kanceleja nāk ar piedāvājumu. Ja argumenti ir pareizi, nav problēmu atbalstīt ministriju apvienošanu," Brigmanis sacīja un norādīja, ka ZZS neuztrauc kādas apvienības vadītās ministrijas zaudēšana. "Neviens neturas pie amata vai krēsla. Tagad vispār jābūt priecīgam, ka kāds piekrīt vadīt ministriju šajos sarežģītajos apstākļos," Brigmanis paskaidroja.
Arī partijas "Pilsoniskā savienība" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Anna Seile pieļāva, ka koalīcijā par šo jautājumu varētu spriest, taču līdz šim nav bijis neviens konkrēts projekts. "Ministrijas ir apvienojamas, bet es negribētu izteikt ātrus spriedumus. Tas ir ļoti rūpīgi jāpārdomā," Seile akcentēja.
Savukārt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats aģentūrai BNS pastāstīja, ka kopš ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišanas par šo jautājumu neesot spriests, tomēr neizslēdzot, ka dažas ministrijas, kuras iepriekš strādājušas zem viena jumta, varētu apvienot. Viņš kā piemēru minēja Veselības un Labklājības ministriju, kā arī Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.
Pēc Grīnblata domām, iniciatīvai un piedāvājumam būtu jānāk no premjera.
Arī Tautas partijas līderis Mareks Segliņš pauda, ka konkrēti priekšlikumi par ministriju apvienošanu nav bijuši.
Jau vēstīts, ka premjers otrdien, atbildot uz aģentūras BNS jautājumu, atzina, ka koalīcijas padomē tuvākajā laikā plānots lemt par iespējamu ministriju apvienošanu. Dombrovskis gan pagaidām atteicās plašāk runāt par šo jautājumu, norādot, ka "zināmas domas", kuras ministrijas varētu apvienot, viņam ir.
Valsts kanceleja izteikusi priekšlikumu, ka turpmākas valsts pārvaldes samazināšanas dēļ būtu jāizvērtē iespējamā ministriju apvienošana.
Ik pa laikam politisko aprindu darba kārtībā nonāk jautājums par ministriju apvienošanu. Dombrovskis arī iepriekš nav izslēdzis variantu par kādas ministrijas likvidāciju.