Āboltiņa: Padomju varas realizēto represiju galvenais mērķis bija salauzt cilvēka brīvo gribu

Šie notikumi ir daļa no mūsu kolektīvās atmiņas, kas veido un nosaka to, kādi mēs esam šobrīd, kāda ir mūsu valsts un sabiedrība. Šos traģiskos notikumus nevarēs izdzēst no mūsu vēstures, jo tie būtiskiietekmēja mūsu tautas likteni.”Latvijas Okupācijas muzejā uzrunājot klātesošos, Saeimas priekšsēdētāja sacīja: „Kopš 1941.gada 14.jūnija – pirmās Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas – ir aizritējuši jau 70 gadi, bet šo notikumu rētas un atmiņas joprojām smeldz mūsu sirdīs. Šis ir viens no sāpīgākajiem datumiem mūsu tautas vēsturē. Tas ir datums, kad pret mūsu nāciju tika vērsts mēģinājums to iznīcināt.”„Vienas baisās nakts laikā no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 tūkstoši mūsu tautiešu. Tie bija mūsu cilvēki, mūsu bērni un mūsu sirmgalvji, tie bija dažādu tautību cilvēki, latviešu virsnieki, ebreju ārsti un krievu inteliģences pārstāvji. Smags pārdzīvojums, sāpes un neziņa bija pārņēmusi visus – gan tos, kurus aizveda, gan palikušos. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tika pakļauti varmācībai un nežēlībai, izvesti lopu vagonos, cilvēka cieņas jēdziens bija zaudējis jebkādu nozīmi,” pauda S. Āboltiņa.Savas uzrunas noslēgumā S.Āboltiņa pateicās izstādes veidotājiem, kā arī „ikvienam, kas izturēja, kas nesalūza, kas izsūtījumā savās sirdīs nosargāja cerību, un pats svarīgākais, ticēja – ticēja brīvajai un neatkarīgajai Latvijai. Bez šīs ticības mēs nevarētu droši raudzīties nākotnē. Mums jāzina sava vēsture, mums jāstāsta par to saviem bērniem un saviem sabiedrotiem. Mūsu pienākums ir gādāt, lai nekas tamlīdzīgs nekad vairs neatkārtotos,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.