Kušķis, vaicāts, vai Latvijai tagad nevajadzētu pārskatīt dalību šajā operācijā, norādīja, ka viņš nav politiķis un nepieņem lēmumus, uz kuru valsti sūtīt karavīrus. Kareivja pienākums ir izpildīt pavēli un, ja pavēl, tad ir jādodas tur, kur sūta.
"Protams, ka no cilvēkresursu viedokļa mēs nevaram šķiest savu karavīru dzīvības teiksim tā - tādā aktīvā karadarbībā, mēs varam savādāk atbalstīt starptautiskas sankcijas, kas vērstas uz miera uzturēšanu un tamlīdzīgi," sacīja Kušķis.
"Es tikai gribu uzsvērt, ka negribu jaukties politikā un negribu spriest politiķu vietā. Es varu pateikt, kā cilvēks no malas, kas nespriež par lielām politiskām lietām, bet, tā kā es dzīvoju Latvijā, uz mani attiecas viss, kas notiek valstī," sacīja Afganistānas kara veterāns.
Lēmumu pieņemšanas laikā, kad bija iespēja izvēlēties, tad, protams, vajadzēja pārdomāt visas nianses, turklāt ir izskanējuši arī pretēji viedokļi par Latvijas dalības nepieciešamību šajā austrumu valstī, spriež Kušķis, tomēr uzsverot: "Es, būdams militārs cilvēks, varu teikt - ja ir pieņemts lēmums, tad viņš ir jāizpilda."
Bet, pieņemot lēmumu, ir jārēķinās ar zaudējumiem un, ja ir pieņemts tāds lēmums, tad būs jārēķinās ar to, ka būs jāskaidro sabiedrībai, kāpēc cilvēki iet bojā. "Ja tu esi rēķinājies, pieņemot lēmumu, un gudram cilvēkam, kas ir militārās politikas menedžeris, ir jāskaidro, kas notiks un kāpēc notiks vai turpināsies tālāk. Lai sabiedrība zina," minēja bijušais kareivis.
Kušķis piekrīt domai, ka politiķiem tagad vajadzētu sabiedrībai skaidrot, kamdēļ un par ko krituši Latvijas karavīri, un kāds labums ir no tā, ka Latvijas kontingents atrodas Afganistānā. "Un tad mēs varam izsvērt. Es kā nodokļu maksātājs varu izsvērt, vai tas upuris ir tā vērts vai nē. Tas viss ir jārēķina, un par to mēs politiķus ievēlējām," viņš norādīja.
"Ja mūsu sabiedrotie garantē mūsu drošību un mēs it kā ziedojam savu resursu - vienalga vai tas ir materiālais vai cilvēkresursi, tad mums ir jāzina, kas ir kas. Parasts iedzīvotājs jau ikdienā neaizdomājas par tādām lietām, bet acīmredzot cilvēks, kurš pārvalda šos drošības resursus, viņam ir jāatskaitās ik pa laikam, īpaši tādos traģiskos negadījumos kā šis," Kušķis skaidroja. "Ik pa laikam vajag cilvēkiem atgādināt, lai cilvēki būtu pārliecināti, kas darām pareizi, ka mēs tur esam. Vai arī tieši otrādi - ja nav ko skaidrot, tad acīmredzot jāpārskata tas lēmums un jādara loģiski, sakarīgi vai atbilstoši apstākļiem."
Kušķis, kurš iespēju robežās seko arī līdzi notikumiem Afganistānā un savulaik tur pabijis, domā, ka sabiedrotie ir šajā zemē iestrēguši uz ilgu laiku.
Afganistānas kara veterānam gan grūti spriest, kas precīzi notika piektdienas nakts kaujā, taču, ja tur bijusi aktīva pretdarbība, "tad kaut kas svarīgs tur ir". Province Kunāra, kurā notika kauja, ir austrumafganistānas daļa, kas diezgan svarīga bijusi visos laikos, arī padomju laikos, piebilda Kušķis.
Aģentūra BNS sazinājās arī ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru, kurš gan nevēlējās atklāt savu vārdu un dienesta pakāpi, bet kurš jūnijā dosies dienēt uz Afganistānu. Lai arī krituši dienesta biedri, karavīram nav bail doties uz šo nemierīgo valsti. "Mani tas uztrauc, bet bail nav," viņš atzina.
Savu lēmumu karavīrs nemainīšot, pat neskatoties uz upuriem, jo, ja visi sākšot baidīties un misija tiks atsaukta, tad līdz šim ieguldītais darbs un upuri būs veltīgi.
"Protams, es saprotu, ka tas ir karš un tā ir sava veida loterija," sacīja kareivis, piebilstot, ka Latvijas kontingenta karavīri ir profesionāli cilvēki, taču tas nedod garantu, ka viņi būs pasargāti no uzbrukumiem un apšaudēm.
Jau ziņots, ka piektdienas naktī Afganistānā gājuši bojā divi Latvijas karavīri, vēl divi ievainoti.