Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Aivars Ozoliņš: Reforma kastē

Finanšu ministrijas sagatavotais dokumenta projekts "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu" trešdien tika likts priekšā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem ar nosacījumu, ka paliks sabiedrībai neizpaužams līdz brīdim, kad būs izsludināts valsts sekretāru sanāksmē; arī komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš (TP) īpaši piekodināja kolēģus to nepubliskot. Taču šis projekts jau tobrīd bija ikvienam pieejams valdības elektronisko dokumentu sistēmā.

Šāda anekdotiska nodomu un rezultātu nesakritība labi raksturo arī pašu dokumentu, kas kārtējo reizi ir ierēdniecības segmentētās domāšanas produkts — laba iecere ir īstenota valsts kopējam stāvoklim un valdības politiskajiem uzstādījumiem groteski neatbilstošā veidā. Rezultāts ir vairāk nekā brāķis — tas diskreditē valdības taupības un reformu politiku un liek apšaubīt tās spēju kompleksi veikt pasākumus krīzes pārvarēšanai.

Valdības mērķis ir samazināt budžeta deficītu, kas tiek darīts gan griežot nost algas, gan atlaižot darbiniekus, gan reformējot valsts pārvaldi un samazinot tēriņus. Tak jau šāds mērķis bija arī valdošajai koalīcijai, Valda Dombrovska (JL) valdības tapšanas sākumā konceptuāli vienojoties, ka valsts pārvaldē jāievieš vienota darba samaksas sistēma pašreizējās neloģiskās vietā, kad līdzīgos amatos dažādās ministrijās un to pakļautības iestādēs un uzņēmumos strādājošajiem atalgojums atšķiras reizēm pat vairākas reizes. Domāts, darīts?

FM ierēdņi ir izpildījuši uzdevumu izstrādāt vienotu atalgojuma sistēmu, taču viņiem laikam nebija kaut kā īpaši pateikts, ka mērķis ir ietaupīt budžeta līdzekļus. Rezultātā tie radījuši atalgojuma vienota palielinājuma sistēmu.

Ceturtdien Finanšu ministrija nolēma atlikt likumprojekta tālāku virzīšanu, lai var to darīt un jau kopā ar mēnešalgu tabulas projektu, "kas balstītos aktuālajā ekonomiskajā situācijā un ņemtu vērā valsts budžetā atlīdzībai pieejamo līdzekļu apmēru un tā samazinājumu", paskaidroja ministrijas pārstāve. Smejies vai raudi, bet Finanšu ministrija bija sagatavojusi visaptverošu atalgojuma sistēmas projektu, neņemdama vērā tādu nieku, ka valsts budžetā tam nav naudas.

Valdība un Saeima samazina atalgojumu valsts pārvadē strādājošajiem, augstākās valsts amatpersonas ieskaitot. Bet atbilstoši jaunajai sistēmai atalgojums, piemēram, premjerministram pieaugtu no pašreizējiem 2385 latiem mēnesī līdz apmēram 4000 latu, līdzīga alga būtu Saeimas priekšsēdētājam, valdības ministriem tā palielinātos no 2147 latiem līdz apmēram 3800, Saeimas deputātiem — no 1123 līdz 2400, Valsts prezidents saņemtu gandrīz 4200 latus pašreizējo 2760 latu vietā.

Atalgojums šiem un arī visiem citiem amatiem tiktu aprēķināts, pareizinot vidējo darba samaksu valstī ar konkrētiem amatiem un to kategorijām noteiktu koeficientu. Piemēram, Valsts prezidentam tas būtu 8,3, bet, teiksim, Rīgas domes deputātam — līdz 3,8. Precīzu plānotā atalgojuma summu pašlaik nevar pateikt — sākot ar nākamā gada 1.janvāri, kad likumam būtu jāstājas spēkā, tā tiktu aprēķināta, ņemot par pamatu šā gada vidējo darba samaksu valstī, kas, rupji rēķinot, šā gada sākumā bija ap 500 latu mēnesī.

Šķiet apšaubāma amatpersonu atalgojuma piesaistīšana vidējai darba algai — tāpat kā algu paaugstinājuma piesaistīšana inflācijai, tā neizbēgami rada algu pieauguma spirāli — paaugstinot algas valsts sektorā strādājošajiem, pieaug vidējā alga valstī, kas atkal ļauj paaugstināt algas, un tā bezgalīgi. Saprātīgāk būtu valsts sektorā strādājošo algas piesaistīt iekšzemes kopproduktam.

Taču citādi iecere bija pareiza — apvienot vienā likumā visus svarīgākos noteikumus, kuri attiecas uz valsts darbā strādājošo darba samaksu un sociālajām garantijām, valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem mēnešalgu noteikt, klasificējot amatus atbilstoši amatu katalogam un nosakot amatam atbilstošu mēnešalgu grupu. (Tikai zīmīgi, ka projekta autori atstājuši ārpusē gan valsts kapitālsabiedrību, gan ostu valdes — tām būšot kādi atsevišķi valdības noteikumi. Vēl kāda cita reforma?) Taču ko līdz vienota algu sistēma, ja tai vajadzēs ievērojami vairāk budžeta līdzekļu laikā, kad to kļūst arvien mazāk?

Šis projekts ir kārtējais paraugs reformai, kas "īstenota" šaura teorētiska uzstādījuma kastē. "Plašas strukturālas reformas", ko finanšu ministrs Einars Repše marta beigās apsolīja kā valdības mērķi taupības pasākumu kopumā, nevar īstenot pa gabaliņam vien. Šāds pussolīšu paraugs diemžēl bija arī ap to laiku Valsts kancelejas sagatavotais valsts pārvaldes un civildienesta "optimizēšanas" plāns, kura skaistais mērķis — "maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde" — tika nolemts neveiksmei līdz ar plāna autoru piesaukto nosacījumu, ka "izmaiņām jānotiek valsts pārvaldes darbinieku attieksmē un domāšanas veidā".

Šādas izmaiņas nenotiks ar ierēdņu labas gribas piepūli vien. Arī atalgojuma sistēmas izstrādātājiem vajadzēja kaut vai ar mietu pa galvu uzdot rīkoties tā, lai algu fonds kļūst mazāks. Bet to var izdarīt, reizē samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Bet to var samazināt, tikai reformējot visu valsts pārvaldes struktūru. Diemžēl mājas pārbūves un jumta nomaiņas vietā kārtējo reizi redzējām mantiņu pastumdīšanu vienā kaktā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas