Par to informēja Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārā sekretāre Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Jau šo piektdien, 29.jūlijā, plānota pirmā ES dalībvalstu viedokļu apmaiņa neformālā ES lietu ministru sanāksmē Sopotā, un tieši uz šo sanāksmi Latvijas pārstāvjiem bija arī jādod Eiropas lietu komisijai Saeimas līmeņa mandāts, lai varētu pārstāvēt mūsu valsti un cīnīties par tās interesēm.
Reizniece-Ozola norāda, ka vakar valdībā tika skatīts informatīvais ziņojums par Latvijas ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, taču valdības pozīcija "nav pietiekama".
Viņa vērsusies pie Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Imanta Lieģa (V) ar lūgumu sasaukt Saeimas komisijas sēdi 28.jūlijā, lai varētu sniegt sarunu mandātu parlamenta līmenī. Lieģis esot aizbildinājies, ka deputāti esot brīvdienās.
Reizniece-Ozola pauž neizpratni, kā var "tik bezatbildīgi attiekties pret tik svarīgu lietu", ja gala rezultātā nākamajam periodam Latvija varot saņemt no ES fondiem uz pusi mazāk līdzekļu nekā iepriekšējā periodā.
Piemēram, EK priekšlikums paredz uzlikt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma ierobežojumu 2,5% apmērā no nacionālā kopprodukta, kas ir būtiski mazāk nekā 2007.-2013.gadā Latvijai pieejamie līdzekļi 3,7% apmērā. Arī EK paredzētais tiešmaksājumu līmenis lauksaimniekiem Latvijai būtu ievērojami zemāks nekā ES vidējie rādītāji.
Deputāte skaidro, ka EK priekšlikumi daudzējādā ziņā neatbilst Latvijas interesēm un bez skaidras valsts nostājas un aktīvas rīcības nākamā plānošanas periodā tiks iestrādāti noteikumi, kas pasliktinās valsts, tostarp arī lauksaimnieku, konkurētspēju.
Kā ziņots, 29.jūnijā EK nāca klajā ar priekšlikumu ES 2014.-2020.gada budžetam. Tajā iekļauti vairāki būtiski ierosinājumi ES budžeta izmantošanai, kas būs par pamatu ES politiku realizācijai līdz 2020.gadam.
EK sagatavotais priekšlikums būs pamatā intensīvām diskusijām starp ES dalībvalstīm, ko plānots noslēgti jau līdz 2012.gada beigām.
Deputāte skaidro, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā liela loma Latvijas izaugsmē būs tieši ES līdzekļu pieejamībai, sniedzot atbalstu gan kohēzijas politikas īstenošanai, gan lauksamniecības politikai, kā arī piesaistot papildu finansējumu stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu īstenošanai.
"Jānosaka ambiciozi mērķi, akcentējot, ka Latvija vienlīdz iestājas gan par Kohēzijas politiku, gan Kopējo lauksaimniecības politiku un ka 2011.gada 29.jūnija EK priekšlikums ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam Latvijai nav pieņemams, jo tas nevis izlīdzinās ES dalībvalstu atšķirības, bet gan, tieši pretēji, būtiski pasliktinās," uzsver Reizniece-Ozola.
Viņu arī uztraucot, ka Latvijas pozīciju šo piektdien aizstāvēs nevis ārlietu ministrs, bet gan ierēdņi, jo ministrs ir atvaļinājumā.