"Prezidents ir iepazinies ar prokuratūras sniegto informāciju, un kanceleja ir lūgusi sniegt viedokli arī Zemkopības ministrijai," saka Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Tas tāpēc, ka prokuratūra norādījusi uz iespējamām problēmām normatīvajos aktos attiecībā uz cietušo dzīvnieku ekspertīzēm. "Prokuratūra norāda, ka valstī nav iestādes, kas par to atbildētu," saka S.Kukule. Uz to Dienas uzmanību iepriekš vērsa arī vairāku rajonu prokuratūrās. Tā kā Pārtikas un veterinārais dienests atrodas Zemkopības ministrijas (ZM) paspārnē un jau nodarbojas ar dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzību, Prezidenta kanceleja lūgusi ministrijas viedokli šajā jautājumā. ZM Dienai pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo kancelejas vēstule saņemta tikai ceturtdien.
Tikmēr daudz lielāka skaidrība ir par to, kas darāms ar soda apmēriem. Kā Dienai norāda prokuratūras pārstāve Dzintra Vītoliņa, Krimināllikuma (KL) 230.pantā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem paredzētās sankcijas — brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, arests, piespiedu darbs vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās — ir samērojamas ar izdarīto nodarījumu. Līdzīgu viedokli paudusi arī Tieslietu ministrija (TM), norāda S.Kukule.
Cita lieta esot attiecībā uz administratīvo atbildību, viņa atzīmē. Proti, TM uzskata, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 106.panta pirmajā daļā paredzētās soda robežas ir nepietiekamas. Šis pants paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām — no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Ministrija APK grozījumu darba grupā izsvēršot iespēju šo soda robežu gan fiziskām, gan juridiskām personām paaugstināt. Cik daudz, pagaidām netiek precizēts.
S.Kukule norāda, ka TM aktualizējusi arī jautājumu par papildu cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem gadījumu kriminalizēšanu. Proti, vai papildu jau esošajiem gadījumiem, kad iestājas kriminālatbildība, nevajadzētu iekļaut vēl citus, kas minēti Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantā. Pēc S.Kukules rīcībā esošās informācijas, to izvērtēt uzdots TM krimināllikuma grozījumu darba grupai. To Dienai apstiprina arī TM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte, gan neprecizējot, kad tieši jautājums varētu tikt apspriests.
džordžija