“Kā lai mūs citādi ievēro? Lai mēs sabiedrībai parādītu problēmu, mēs to darīsim šādā veidā. Ja mēs klusi pīkstētu, neviens neceltu ne ausu. Latvijā ir daudz problēmu, nu kam gan interesēs mūzikas skolas? Mūsu mērķis ir pacelt šo jautājumu, lai valdība saprot, kas notiek un lai to pamana sabiedrība,” stāsta Ģ.Karpovičs.
Iecerēts, ka vecāki un bērni dosies gājienā pa pilsētu līdz domes ēkai. Akcijas laikā maģistrāle paredzams tiks slēgta uz pusstundu - no 15;00 līdz 15:30.
Atgādinām, ka Bauska kļuvusi pazīstama kā vieta uz kurieni tika nosūtīta specvienība Alfa, kad iedzīvotāji pēkšņi nobloķēja valsts galveno autoceļu, paužot savu negatīvo attieksmi pret slimnīcas slēgšanu. Viņu akcija nebija iepriekš pieteikta.
Ģ.Karpovičs atzīst, ka neredz citu veidu, kā tapt sadzirdētiem. “Kā mums šo ziņu aizdabūt līdz Kultūras ministrijai - ka neesam apmierināti ar to, kas notiek?” viņš vaicā.
Vecāki protestēs pret finansējuma samazinājumu mūzikas un mākslas skolām, kādēļ samazināsies mācību apjoms. Vecāki ir pārliecināti, ka samazinātais finansējums nozīmēs, ka labu izglītību varēs saņemt tikai par maksu elitārās skolās, un bērniem praktiski tiks atņemta iespēja iegūt zināšanas, bet nākotnē nelielās mūzikas un mākslas skolas tikšot likvidētas.
Akcijā aicināts piedalīties arī citām skolām Latvijā un prognozēts, ka dažādi pasākumi notiks 30 – 40 vietās.
“Visi prasa, vai būs Alfa, bet ir būtiskas atšķirības - šis ir sankcionēts pasākums, kāds nebija iepriekšējais. Šajā gadījumā strādās Bauskas policijas iecirkņa policisti,” saka Zemgales reģiona policijas pārvaldes pārstāve Ieva Sietniece. Viņa prognozēja, ka viss noritēs mierīgi un “ceru, ka iedzīvotāji sapratīs, ka policists dara savu darbu”. Papildus policijas spēkus uz Bausku nav plānots nosūtīt, bet situācija tikšot “uzraudzīta”.
Tikmēr kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) paziņojis, ka šobrīd ne no vienas pašvaldības neesot saņemtas ziņas par skolu slēgšanu. Latvijā ir 145 pašvaldību dibinātās profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības iestādes, kuras tiek finansētas no trīs avotiem – valsts budžeta, pašvaldību budžeta un audzēkņu vecāku līdzmaksājumiem.
“Objektīvi vērtējot, līdzšinējo programmu apjoms un intensitāte samazinātā finansējuma dēļ nav īstenojama, savukārt, ja kādas skolas dibinātāji vai audzēkņu vecāki vienojas par papildu programmu nepieciešamību, tas ir iespējams, piesaistot finansējumu no pašvaldības budžeta vai vecāku līdzmaksājumiem; šāds modelis vairākās skolās jau veiksmīgi tiek realizēts,” komentējis I.Dālderis.