Viņaprāt, arī teātros kvalitātes vārdā vajadzētu ieviest rotāciju sistēmu, kad ik pēc četriem gadiem tiktu nomainīts teātra mākslinieciskais vadītājs. Lai gan Latvijā tas neesot iespējams, “shēmošanas” dēļ.
“Pārāk maza valsts. Bet iedodiet Viesturam Kairišam Nacionālo teātri uz četriem gadiem... Sliktāk nebūtu. Tas apzināti netiek darīts. Tā shēmošana... Tas, kas astoņpadsmit gadus Latvijā noticis... Es nekad nesniegšu Zatleram roku viena iemesla dēļ — veids, kā viņš nonāca tai krēslā, bija spļāviens sejā cilvēkiem, kuriem vēl bija ilūzijas. Dīvaini, kāpēc, piemēram, interneta komentāros ir tāds naids pret kultūru. Ceļā uz Valku pavasarī bija posmi, kur jābrauc ar 30 kilometriem stundā, bet tas sabiedrībā neizsauc naidu, kā, piemēram, Nacionālā bibliotēka,” intervijā saka A.Hermanis.
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs meklē arī iemeslus, kāpēc Latvijā ir naids pret kultūru. Viņaprāt, tas saistīts ar grāmatu lasīšanu, jo Latvijā lasa daudz mazāk. “Tagad gan tai [Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai Gaismas pils]ir tāda aura, ka varbūt no stikla nevajag taisīt. Sasitīs ar akmeņiem. Kultūras saliņa Latvijā paliek aizvien mazāka, un tas jau sāk atgādināt partizānu karu, kad esi ienaidnieka teritorijā. Mēs sēžam tranšejās un atšaudāmies.”
Pilnu interviju ar A.Hermani lasiet piektdienas laikrakstā Diena vai sestdien portālā Diena.lv