Iepriekš žurnāls "The Economist", atsaucoties uz sarunām tuvām personām, vēstīja, ka, pateicoties Polijas aktivitātei, NATO izstrādās aizsardzības plānu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Tomēr ĀM atsakās sniegt oficiālus komentārus par alianses plāna Baltijas valstu aizsardzībai iespējamo tapšanu. "NATO netiek komentēti konkrēti iekšējie plānošanas procesi. NATO ir aizsardzības organizācija, un plānošana NATO ietvaros ir ikdienas lieta. Visdažādākie plāni regulāri tiek izstrādāti alianses gatavības nodrošināšanai jebkurā situācijā, tostarp NATO operāciju kontekstā," aģentūrai LETA norādīja ĀM Preses centra nodaļā.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis aģentūrai LETA ar Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referenta Artūra Graudiņa starpniecību norādīja, ka NATO valstis un alianse kopumā nekad neizsakās par konkrētiem plānošanas dokumentiem. "Taču kopumā NATO vienmēr ir pastāvējusi plānošanas sistēma, lai sagatavotu aliansi un tās dalībvalstis jebkurās krīzes situācijām. Tā kā NATO līguma 5.pantā iekļautās drošības garantijas joprojām veido NATO pastāvēšanas pamatu, visām valstīm tiek nodrošināts vienāds drošības līmenis. To, ka starp NATO valstīm nepastāv dalījuma atšķirības de iure un de facto apliecina arī ASV Prezidenta Baraka Obamas teiktais Prāgā pērnā gada pavasarī, kur viņš norādīja, ka NATO dalībvalstīm ir jāstrādā kopā, lai ārkārtas situāciju plānošanas dokumenti būtu gatavi rīcībai pret jaunajiem draudiem, vienalga no kurienes tie izceltos," uzsvēra Lieģis.
Arī iepriekš Latvijas amatpersonas izvairīgi runājušas par šo jautājumu. No Baltijas valstu prezidentiem vienīgi Lietuvas līdere publiski pieprasījusi aliansei šāda plāna izstrādāšanu.
Pērn oktobrī Rīgā Daļa Grībauskaite kopīgā preses konferencē ar Igaunijas un Latvijas kolēģiem paziņoja: "Šodien mēs gan lūdzam, gan pieprasām drošību no NATO ārkārtas plāna izskatā Baltijas reģionam." Gan Tomass Hendriks Ilvess, gan Valdis Zatlers par šo jautājumu tolaik klusēja.
Vēlāk Zatlers intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka ASV prezidents Baraks Obama savā uzrunā Čehijas galvaspilsētā Prāgā jau skaidri apliecināja, ka visām NATO dalībvalstīm ir vajadzīgi plāni, lai īstenotu Vašingtonas līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm.
"Tas jau ir pateikts pietiekami augstā līmenī un pietiekami plašai publikai, diez vai tagad vajag tālāk to komentēt," teica Zatlers.
"The Economist" rakstīja, ka pēc piecu gadu stīvēšanās aliansē ir pieņemts principāls lēmums izstrādāt oficiālus Baltijas valstu aizsardzības plānus iespējama uzbrukuma gadījumā. Šāds lēmums pieņemts pēc ilgām un grūtām sarunām, kurās ASV stingrās uzstāšanas rezultātā Vācija un citas valstis ir atteikušās no saviem iebildumiem. Būtiska loma sarunu progresā bijusi arī Polijai.
Galvenais spiediens Baltijas valstu aizsardzības plāna izstrādei nāca no Polijas, kas ir ciešs ASV sabiedrotais Irākā un Afganistānā. Polija bija pirmā, kas ieguva iespējama uzbrukuma scenāriju, taču formāli pieļaujot agresiju no Baltkrievijas puses.
Karš Gruzijā uzkrītoši parādīja NATO vilcināšanos vērsties pret Krieviju, liekot Polijai pastiprināt savus centienus divpusējām drošības attiecībām ar ASV, tostarp pretraķešu aizsardzības raķešu izvietošanu Polijā.
Uzstājoties ar runu Prāgā 2009.gada aprīlī, ASV prezidents Obama publiski pieprasīja, lai NATO izstrādā aizsardzības plānus visām alianses dalībvalstīm, atjaunojot Baltijas valstu jautājumu NATO dienaskārtībā.
Taču nākamajos mēnešos ASV administrācijas neuzmanības un dezorganizācijas dēļ nekādi tālāki redzami soļi nesekoja. Tā vietā noraidoša attieksme un kļūmīgi soļi, īpaši attiecībā uz Vašingtonas pretraķešu aizsardzības plāniem, palielināja drūmo noskaņojumu attiecībā uz to, cik nopietni ASV uztver savu Eiropas bijušo komunistisko valstu bažas par drošību.
NATO klusēšana attiecībā uz Krievijas pagājušajā rudenī veiktajām plašajām militārajām mācībām pie Baltijas un Polijas robežām šīs bažas pastiprināja vēl vairāk. Daudzi Austrumeiropā baidījās, ka NATO intensīvā koncentrēšanās uz Afganistānu izraisījusi alianses novēršanos no tās pamatmisijas - NATO dalībvalstu teritoriālās aizsardzības. Tas riskēja apdraudēt alianses uzticamību, norādīja "The Economist".
Taču šobrīd situācija ir mainījusies. Formāls apstiprinājums Baltijas valstu aizsardzības plānam vēl nav saņemts, un iesaistītajām valstīm ieteikts par to skaļi nerunāt. Taču sarunām tuvi avoti žurnālam "The Economist" apliecināja, ka vienošanās ir panākta - Baltijas valstis saņems savus plānus, kurus gan drīzāk apstiprinās NATO militārais spārns, nevis politiskais.
Baltijas valstu aizsardzības plāns tiks pievienots pašreizējiem plāniem attiecībā uz Poliju, bet ar paplašinātu reģionālu dimensiju. Šāds uzstādījums ļaus Zviedrijai un Somijai, kas neietilpst aliansē, bet ir ar to cieši saistītas, arī piedalīties plānošanā.
Šovasar Baltijā arī ieplānotas plašas divpusējas ASV militārās mācības, kas, visdrīzāk, tiks izvērstas plašumā arī citās valstīs, raksta žurnāls.