"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka Dombrovska nominēšana premjera amatam ir nozīmīgs faktors esošās politikas turpināšanai, jo īpaši pabeidzot starptautiskā aizdevuma programmu.
"Patlaban aktuālākā lieta ekonomikā ir nākamā gada valsts budžeta izveidošana, kas ar veiksmīgu iznākumu jau tuvākajā termiņā varētu atsaukties arī reitingā un labvēlīgākā investoru vērtējumā. Tomēr būtiskākais ir izveidot darboties spējīgu valdību, kas spētu nostrādāt pilnus trīs gadus. Ir pamatotas bažas, ka nākamā valdība būs pašreizējo politisko peripetiju ķīlniece, kā dēļ tās darba efektivitāte būs zemāka, nekā tas būtu nepieciešams, lai spētu veikt pilnvērtīgas reformas un nodrošinātu veselīgu ekonomikas izaugsmi," viņš klāstīja.
"Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova uzsvēra ‒ faktu, ka valdības veidošana atkal ir uzticēta Dombrovskim, lielākā daļa esošo un potenciālo ārvalstu investoru neapšaubāmi uztver ļoti pozitīvi. "Ienākošo tiešo investīciju struktūrā dominē attīstītās Eiropas valstis – Zviedrija, Vācija, Nīderlande u.c. ‒, un investori no šīm valstīm augsti novērtē stabilitāti, kas patlaban nozīmē ekonomikas politikas virziena saglabāšanu: virzību uz eiro, konsekventu fiskālā deficīta uzlabošanos. Diemžēl jāatzīst arī, ka Latvijas realizētais ekonomikas politikas kurss guvis investoru atzinību ne tikai tāpēc, ka tas bija labākais attīstības scenārijs, bet arī tādēļ, ka šādā scenārijā notikumu attīstība ir visvieglāk prognozējama," viņa paskaidroja.
Ertuganova arī norādīja, ka, skatoties ilgtermiņā, vairs nevaram būt pārliecināti, ka "status quo" saglabāšana ir neapstrīdami labvēlīga Latvijas kā investīciju objekta pievilcīgumam. "Mēs jau tagad redzam lielu starpību starp Latvijas un kaimiņvalstu kredītreitingiem, it īpaši, ja paskatāmies uz Igauniju – mūs šķir jau septiņas pakāpes! Latvijā tik nepieciešamās reformas tomēr īstenotas ļoti negribīgi. Instrumenti, ar kuriem tika panākta fiskālā konsolidācija, diemžēl būtiski pasliktināja daļas Latvijas iedzīvotāju finansiālo stāvokli, ekonomika šajā periodā krasi sāka attīstīties ar diviem ātrumiem. Nereti tiek ignorēts tas, ka Latvijas veiksmes stāsts, proti, ekonomikas straujā atveseļošanās pēc krīzes, ir notikusi ne tikai pareizi izvēlēta ekonomikas kursa dēļ, bet arī Latvijas uzņēmēju individuālo spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un cilvēku apbrīnojamā mierīguma dēļ, pieņemot algu samazinājumu un augstu bezdarbu," viņa pastāstīja.
"Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe teica, ka stabilitāte neapšaubāmi ir laba īstermiņā, bet ilgtermiņā tā var sākt izpausties kā mīņāšanās uz vietas un vēl vairāk samazināt Latvijas pievilcību investoriem salīdzinājumā ar kaimiņu ekonomikām. "Atliek tikai cerēt, ka politiskā negriba un nesaskaņas – un runa neapšaubāmi nav tikai par valdības vadītāju un tā pārstāvēto politisko spēku, bet par politisko eliti kopumā ‒ aizies otrā plānā un šis scenārijs nerealizēsies," minēja Ertuganova.
Iepriekš "DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS sacīja, ka atkārtota Valda Dombrovska nominēšana Ministru prezidenta amatam Latvijas ekonomikai nozīmēs prognozējamību
"Ekonomikai tas nozīmē prognozējamību. Topošās valdības darbības pašā sākumposmā vēl dominētu iepriekšējo divu valdību prioritāte – finanšu stabilizācija, bet pēc tam darba kārtība mainīsies, ja vien pasaules ekonomika nepiedzīvos lielākos iespējamos satricinājumus. No nākamā gada prioritāte būs attīstība un reformas. Lai arī iespējamo valdības veidotāju vidū vērojama izteikta personību cīņa, ideoloģiskā aspektā nākamā valdība būs samērā viendabīga. Līdz ar to būs vieglāk panākt, lai tā darbojas kā vienota komanda," pavēstīja Strautiņš.
Viņš arī norādīja, ka Dombrovskis pašlaik ir pasaulē pazīstamākais Latvijas politiķis un viņa starptautiskā reputācija ir laba.
Kā zināms, Valsts prezidents Andris Bērziņš 19.oktobrī nolēma uzticēt jaunās valdības veidošanu Dombrovskim ("Vienotība").