"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka galvenais jautājums prezidenta vēlēšanu kontekstā, kas skar arī ekonomiku, vairāk saistās ar koalīcijas spēju panākt šajā jautājumā vienprātību un to, vai domstarpību gadījumā tas nevar kļūt par iespējamu valdības krišanas iemeslu.Tikai valdības krišanas gadījumā varētu tikt uzjundītas spekulācijas un radīta nenoteiktība, kas, viņaprāt, par labu ekonomikai noteikti nenāks."Lai arī prezidenta statusam ir vairāk reprezentatīvs statuss, prezidenta rīcībā tomēr ir instrumenti, kurus, prasmīgi pielietojot, var aktualizēt, ietekmēt noteiktus procesus, arī ekonomikā," atzina ekonomists."DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš domā līdzīgi, norādot, ka prezidenta vēlēšanu jebkāda iznākuma gadījumā netiek sagaidīts, ka krasi mainīsies ekonomiskā politika.Arī viņš atzīst, ka prezidenta loma ekonomiskajos procesos tiešām ir ierobežota. Tomēr, viņaprāt, būtu ļoti jauki, ja valsts iedzīvotāji saprastu, ka ne tikai prezidentam, bet valsts pārvaldei vispār ir ierobežota loma ekonomiskajos procesos. "Pozitīvas pārmaiņas valsts mērogā var panākt tikai pakāpeniski. Ļoti ātri var tikai kaut ko sagraut," uzskata Strautiņš."Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks gan piebilda, ka Valsts prezidents ir Latvijas augstākā amatpersona un tādēļ šim jautājumam rūpīgi sekošot arī ārvalstīs. Tomēr arī viņš paredz, ka prezidenta vēlēšanu iznākums neatstās būtisku iespaidu uz finanšu tirgiem, ja vien vēlēšanu procesu nepavadīs būtiski satricinājumi politiskajā vidē, kas varētu radīt šaubas par valdības vai valdošās koalīcijas stabilitāti.Banku eksperti gan piesardzīgi komentēja iespējamo prezidenta pilnvaru palielināšanu, norādot, ka šis jautājums būtu adresējams politologiem, tomēr Strautiņš uzsvēra, ka pasaulē ir ekonomiski ļoti sekmīgas zemes, kurās valsts galvas pilnvaras ir vēl vairāk ierobežotas nekā Latvijā, piemēram, Skandināvijas valstīs, kuras ir konstitucionālās monarhijas."Nedomāju, ka prezidenta pilnvaru palielināšana kaut ko automātiski dotu ekonomikas attīstībai. Arī noteikti nevēlos teikt, ka tā ir slikta ideja. Ja tiks panākts labāks pilnvaru līdzsvars starp galvenajām varas institūcijām, tad ilgākā laika posmā, bez šaubām, ekonomikai tas var nākt par labu," sacīja Strautiņš.Jau ziņots, ka Valda Zatlera Valsts prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada 7.jūlijā.Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji neoficiāli minējuši, ka iespējamie kandidāti augstajam amatam varētu būt arī Andris Piebalgs, valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš (TP), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits un citi.Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņojis par vēlmi atkārtoti kandidāt uz šo amatu.Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.Prezidenta amata kandidāti ir jānosauc no šā gada 19.maija līdz 24.maijam, bet parlamenta Prezidijam no 29.maija līdz 8.jūnijam jāsasauc Saeimas sēde šī jautājuma lemšanai.
Analītiķi: prezidenta vēlēšanas ekonomikas atkopšanās gaitu neietekmēs
Šā gada vasarā gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas vai diskusijas par un ap iespējamām kandidatūrām, banku analītiķu vērtējumā, ekonomikas atkopšanās gaitu neietekmēs un arī Latvijas finanšu tirgos nekādus satricinājumus neradīs.Eksperti gan atzīst, ka situācija mainītos gadījumā, ja prezidenta vēlēšanas radītu jau plašākas politiskās nesaskaņas un nestabilitātes, apdraudot valdības stabilitāti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.