"Ceram uz viņu izpratni," sestdien publicētā intervijā _Latvijas Avīzē_ saka tiesībsargs Romāns Apsītis.Pēc viņa aplēsēm, biroja budžeta samazinājums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir par 57%. Jau sākotnēji lēstais samazinājums līdz 774 882 latiem licies sāpīgs, taču oktobra sākumā valdība nogriezusi vēl 200 000 latu. "Bez naudas budžeta iestādei izdzīvot grūti. Tagad būsim spiesti darīt to, no kā visu laiku esam vairījušies. Proti, jāsamazina juristu štats," saka R.Apsītis.
Tiesībsarga biroja finansiste grāmatvede Jolanta Bojāre arī piebilst,
ka jautājums ir par to, vai birojs spēs izpildīt visus Tiesībsarga
likumā noteiktos uzdevumus. Biroja administrācija tiks samazināta līdz
minimumam, arī algas tiks vēl samazinātas. Šobrīd biroja darbinieku
algas esot pietuvinātas vienotajai darba algas samaksas sistēmai, un
jurista vidējā alga šobrīd ir ap 800 latiem pirms nodokļu nomaksas.
Birojā paliks 39 darbinieki. "Ņemot vērā, ka birojs saņem vairāk nekā
3000 sūdzību gadā, kādam tās jāpieņem, jāreģistrē, jāizskata un uz tām
jāatbild, turklāt likumā noteiktā termiņā. Tāpat vajadzīgi arī
darbinieki, kas rūpējas par ēkas apsaimniekošanu, tīrību, darba
drošību, saimnieciskajiem līgumiem, datorprogrammām, autotransportu un
tamlīdzīgi."
R.Apsītis stāsta, ka Tiesībsarga biroja pārstāvji nedēļu centušies sarunāt tikšanos ar finanšu ministru E.Repši, taču tas nav izdevies. "Es piedalījos vienā no pēdējām valdības sēdēm, un mēs sēdējām blakus ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Repše mūs bija ievērojis, pienāca klāt, paspieda man roku un atvainojās, ka nav varējis atrast brīvu brīdi, lai aprunātos. Un tūdaļ atkal pagriezās un devās atpakaļ uz savu darba vietu," klāsta R.Apsītis.
Tagad Tiesībsarga birojs, lai iestātos par finansējuma pārskatīšanu, vērsīsies Saeimā. Tiesībsargs uzsver, ka birojs nav vajadzīgs "ne Apsītim, ne Bojārei, ne kādam atsevišķam tā darbiniekam, bet gan Latvijas valstij un cilvēkiem, kas pie tā vēršas". Tiesībsarga birojs, viņaprāt, ir saikne starp valsti un iedzīvotājiem.
Runājot par cilvēkiem, kas tiks atlaisti, R.Apsītis norāda, ka atlaišana nekādā ziņā nebūšot veids, kā atriebties darbiniekiem, ar kuriem viņš nonācis konfliktā. "Tiesībsarga birojā ir izveidota jauna arodbiedrība, un tie, kas tajā iestājušies, kā izskatās, sākuši domāt, ka viņus laikam atlaidīs pirmos," intervijā saka R.Apsītis, taču norāda: atlaižot no darba, netiks šķirots, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs vai nav. "Arī kāds asāks vārds, kas ar mani savulaik pārmīts, te nekritīs svarā. Es neesmu uz kašķiem tendēts vai ļaunatminīgs."
Šā gada astoņos mēnešos Tiesībsargs saņēmis 1300 rakstveida iesniegumu un sniedzis apmēram 1000 mutvārdu konsultāciju.