LBAS, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, uzskata, ka tā konsolidācijas pasākumi pazemina Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.
LBAS izvirza sešas prasības - saglabāt samazināto (10%) PVN likmi medikamentiem, elektroenerģijai un siltumenerģijai. Paaugstinot Nekustamā īpašmu nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli un krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē. LBAS kategoriski ir arī pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.
Pretēji tam, ka valdība pirms vēlēšanām valsts izdevumu mazināšanu uzskatīja par prioritāti un solīja izveidot progresīvu nodokļu sistēmu, pārliekot smagumu no darbaspēka nodokļiem uz citām sfērām, taču realitātē darbiniekiem ieplānoti jauni izdevumi - 2011. gada budžeta konsolidācijai paredzēts par 70% palielināt nodokļu ieņēmumu daļu un tikai par 30% samazināt izdevumus. "Skaidri redzams, ka šobrīd valdība ir atteikusies veikt strukturālās reformas un nesamazina valsts pārvaldes izdevumus," skaidro LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Visvairāk izmaiņas skars tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu. Arodbiedrības kategoriski iebilst pret PVN likmes celšanu elektroenerģijai no 10% uz 22% - tas ir necilvēcīgi bargs un nepārdomāts priekšlikums.
LBAS nepiekrīt PVN likmes paaugstināšanai siltumenerģijai, jo uz šā gada 1. oktobri parāds par siltumenerģiju pašvaldībās bija vairāk nekā 15 miljoni latu, kas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd nespēj samaksāt esošos rēķinus par siltumenerģiju. Attiecīgi arī pārējo samazināto PVN likmju celšana, piemēram, dabasgāzei, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem krasi samazinās iedzīvotāju labklājības līmeni. Arī iedzīvotāju NĪN parādi pašvaldībām jau pārsniedz 30 miljonus latu, tāpēc šā nodokļa paaugstināšana dzīvojamajām platībām, nepiemērojot neapliekamo minimumu, palielinās iedzīvotāju parādsaistības pašvaldībām.
Viņš arī norāda, ka paralēli PVN likmes celšanai medikamentiem, valdība nekautrējas samazināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem un medicīnas pakalpojumiem. Valdības plānos ietilpst valsts finansēto budžeta vietu studentiem samazināšana, no 2011./2012. mācību gada nefinansējot sociālo zinātņu studiju vietas, un šādi lēmumi tiek pieņemti bez nozaru vajadzību un šādas rīcības seku izvērtēšanas.
"Nodokļu izmaiņas darbiniekiem - iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) nelielais samazinājums, neapliekamā minimuma un minimālās darba algas palielināšana - nespēs segt iepriekšminēto PVN likmju celšanas radītos izdevumus, un tādējādi šādas nodokļu politikas izmaiņas neapšaubāmi būs jūtams robs katras ģimenes budžetā. Tāpat sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšana par 2% (no 9% uz 11%) tieši uz darba ņēmēja rēķina - nekad nav bijusi valdības un sociālo partneru dienaskārtībā. Līdzīgs pavērsiens ir lēmums par ģimenes valsts pabalsta noņemšanu par katru bērnu. Šādi lēmumi skaidri parāda, ka 2011. gadā lielākais slogs tiek uzlikts uz jau tā maksātnespējīgās Latvijas sabiedrības pleciem," skaidro LBAS priekšsēdētājs.
Par samazināto PVN likmju saglabāšanu dažas nedēļas pirms 2011. gada valsts budžeta izstrādes LBAS ar valdībā esošajām politisko partiju apvienībām parakstīja Saprašanās memorandus, kuros tika pausts atbalsts samazināto PVN likmju saglabāšanai 10. Saeimas laikā. Taču parakstītās vienošanās tiek ignorētas. Šāda valdībā esošo politisko partiju rīcība liecina vai nu par partiju nespēju veikt pareizus aprēķinus attiecībā par valsts ekonomisko situāciju, vai arī par partiju ieceri vienošanās nemaz nepildīt.
Neskatoties uz to, ka ir izstrādāts plašs ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, - no tā nākamajā gadā valdība plāno iegūt tikai 15 miljonus latu, tajā pat laikā no PVN likmes celšanas elektroenerģijai plānots iegūt 14 miljonus latu. LBAS uzskata, ka ēnu ekonomikas apkarošanai valsts budžetā ir jāsniedz krietni lielāks ieguvums.
Arodbiedrība arī norāda, ka šīs nodokļu izmaiņas un citi konsolidācijas pasākumi neveicinās legālās ekonomikas izaugsmi, bet arvien vairāk stimulēs ēnu ekonomikas pieaugumu un iedzīvotāju emigrāciju.
LBAS uzsver, ka valdība 2011. gada budžeta sastādīšanā pieļauj vēl vienu kļūdu - tā neveic vidējā termiņa (trīs gadu) valsts budžeta plānošanu, kas, pēc sociālo partneru domām, nodrošinātu vienmērīgāku nodokļu politiku un veicinātu straujāku tautsaimniecības un nodarbinātības izaugsmi.