Ārstu kļūda vai mantota kaite - vecāki lūdz vērtēt bērna nāvi

Negribētu piekrist, ka cietumsods viennozīmīgi ir vienīgais adekvātais risinājums. Tāds soda mērs der tad, ja plānveidīgi, ar nodomu ir izdarīts krimināls pārkāpums. Un man liekas, ka šādus pārkāpumus gan likumā ir vienkārši definējams un ir definēts, kā arī tiesa Latvijā ir spējīgi konstruktīvi lemt. Bet šeit vairāk runājam par paviršībām un nekompetenci, kas tomēr ir kaut kas cits. Kur licences atņemšana uz laiku vai forever personai un naudas sods un kompensācija no institūcijas vai valsts. Šo naudu varētu pat ziedot tālāk kādam fondam vai labdarībai, bet sodam jābūt, lai vienmēr zin sekas, un tiesas izdevumi ir jākompensē. Problēma jau ir tur, ka pie šādiem notikumiem pašiem vecākiem ir jācīnās, kas ir tikai papildus emocionāls slogs pie tā jau smagas situācijas, viegli sakot. Pa šo laiku ir uzzināts par un satikti tuvu pie desmit līdzīgas situācijas ģimenes. Daži nav neko uzsākuši, jo nav tam emocionālā spēka, kas ir saprotams tam, kas to ir piedzīvojis un daži, kas ir ko uzsākuši ir vismaz iepauzējuši, ja ne atstājuši lietu, jo dzīve pārvēršas emocionālā murgā, no kā vēl vairāk ir saprotams, kāpēc citi nemaz neuzsāk lietu. Bet diemžēl, ja netiek apzinātas kļūdas, progress kvalitātē ir lēns. Iniciatīvai ir jānāk sistēmai no augšas. Bet ģimenēm pārmest nedrīkst. Nav man zināms, kā notiek attīstītākās valstīs. Bet šī iniciatīvu varētu būt ne tikai no pašvaldības un/vai valsts vai kādām jau esošām organizācijām, bet arī no jaunizveidotas sabiedrības grupas, bet ar apņēmību un troksni nepietiek, tur vajadzīgi lieli līdzekļi, dalībniekiem izpratni par sistēmu, attiecīgu izglītību vai tos piesaistīt un pozitīvu, konstruktīvu agresiju. Utopija, vai?

Es arī gribētu par to runāt skaļi, nesaprotu, kā var būt, ka tādas lietas notiek un nekas netiek darīts. Nekur citur neesmu sastapusies ar tādu cinismu, nolaidību un pagrimumu kā BUKUS!!! Tāpēc arī latvijā ir vislielākie zīdaņu mirstības rādītāji, ka bērna veselībai un dzīvībai mediķu acīs nav nekādas vērtības. Bet vecāki, kuri, protams bez mediķu palīdzības nespēj palīdzēt bērnam, kļūst par ķīlniekiem. Piekrītu, ka kaut kas lietas labā ir jādara!!!! 100 latu sods, manuprāt, vispār ir kaut kas šausmīgs. Es uzskatu, ka cietumsods ir vienīgais adekvātais risinājums un es uzskatu, ka konkrētām personām ir gan jāatbild!!!

Paldies. Bet par sodīšanu ar kompetentas tiesas lēmumu gribētos runāt skaļi. Un tieši dēļ motivācijas instrumenta. Jo ja būs bailes no soda par paviršību, motivācija un rīcība vienmēr būs cita, daudz labāka. Bet šajā situācijā nav no kā baidīties, ja pašam nav savi standarti. Sods ir tik niecīgs, ja vispār ir iespējas dabūt, ka var nebaidīties, ko zaudēt, var sarunāt ko noslēpt, var ignorēt vadības norādes, kā arī iespējas haltūrai no vadības puses. Man nav konkrētu priekšlikumu, kā arī negribu uzstāt, ka jāsoda/jāmotivē tikai vainīgais indivīds. Par to esmu domājis daudz, pašam negribot. Vairākus mēnešus pēc mūsu traģēdijas, pazīstami cilvēki, kas bija zināja par mums, pēc BKUS uzņemšanas nodaļas nosūtīšanas mājās ar tikai izrakstītām zākēm pret temperatūru, devās pa taisno pie privātā pediatra, kas konstatēja smagus limfmezglu iekaisumus. Īsāk sakot, neizskatās pēc retām nejaušībām un sarežģītām saslimšanas situācijām, ko emocionāli vecāki sauc par paviršībām. Vienīgais, kas nāk prātā ir sakārtota tiesas sistēma un sankcijas šajā virzienā. Un veiksme. Esmu sastapis cilvēkus, kas mūsu gadījumu un līdz ar to citu līdzīgos uzskata, ka tā dzīvē notiek, tā teikt "shits happens". Bet kāpēc Latvija ir Eiropas savienībā ar vislielāko bērnu mirstību? Secinot, tas nav "tā dzīvē notiek". Tas ir - tā notiek.., konkrētā vietā un tādu un tādu iemeslu dēļ, ko var labot!

un jā, nobeigumā. Tavs piedāvātais rīcības modelis nav risinājums problēmām veselības sistēmā. Tikai gudri, pasīvi vārdi. (Un ka tik neesi med.nozares dalībnieks/ce?)

Ja Tu dzīvo ārzemēs un Tev viss ir kārtībā, tad nedod savus pārgudros un ciniskos padomus tiem vecākiem, kas te ir izgājuši ellei cauri un ciešs. Ja Tevī, protams, ir vismaz kripata cilvēcības!!!!

Es Jūs tā saprotu un jūtu līdz, esmu bijusi tur un varu daļēji nojaust, kas Jums bija jāizcieš. Zinu tos šausmīgos cilvēkus, kas tur strādā un zinu kā viņi izturas pret bērniem. Visšausmīgākais ir tas, ka viņi paliek nesodīti, bet briesmu lietas BUKUS turpinās. Es nezinu kā vispār pārdzīvot to, kas notika.... Bet tie cilvēki, kas savos komentāros vēl atļaujās Jums dot pamācības ir tādi paši nezvēri!!!

gudrele vai gudrelis atradies!!! Aiziet pašam zāles paprasīt! Ne es un, iespējams, lielākais vairākums nejēdz kad un kādas zāles paprasīt. Domāju, ka jebkurš, blakus esot, ziņo uzreiz par izmaiņām, jauniem simptomiem. Bet nevis zina kā pamācīt med.personālu ar kādām zālēm ārstēt. Un par simptomu ziņošanu... No traģiskas pieredzes - bērnam jau reanimācijā esot ziņoju medmāsai par jaunu simptomu, kur viņa apskatīja, aizgāja aprunāties un tad paziņoja, ka nekas traks. Pēc stundas reanimācija bija vecākiem jāatstāj, jo naktī nav ļaut būt klāt. Bet 6 stundas pēc pirmo simptomu novērošanas, tas izvērsās nāvējošā apjomā. Veselības Inspekcijas izmeklējumos ne medmāsa, ne kāds cits neapstiprināja manu ziņojumu par sākotnēji novēroto simptomu. Tagad es tev piekrītu, lai būtu izredzes glābt savu bērnu, man bija jāmācās medicīna nevis arhitektūra, lai zinātu kādas zāles prasīt un pateikt, ka simptoms ir nopietni ņemams vērā, kā signāls būtiskām izmaiņām. (protams, nav zināms vai bērnu izdotos glābt rīkojoties uzreiz pēc minētā simptoma. VI konstatēja pārkāpumu citā lietā, par ko sastādīja BKUS pediatrei pārkāpuma protokolu un uzlika 100 Ls sodu, ko saņēma valsts. Un vēl ironizējot - valstij ienākumi no katra šāda vai līdzīga pārkāpuma.)

es dzīvoju ārzemēs un manam bērnam vienmēr ir bijusi nodrošināta kārtīga aprūpe, lai es varētu salīdzināt kā jūbūt un kā nē. un savā komentārā es nevienā vietā nepieminēju BKUS, jo tieši tur (arī, starp citu, operējot rīkles patoloģiju, kuras dēļ laringīti mums beidzās ar reanimācijām) pret mums bija ļoti profesionālā attieksme. Ja Tev ir disleksija un emocionālā histērija, to nevajag piesegt ar apvainojumiem uz citiem no sērijas 'muļķe un auna piere'. atdziesti vienkārši, bērnudārzs.

Tu esi muļķe, dēļ tādiem kā tu mūsu slimnīcās valda tāda nolaidība, māte tiklīdz pamodās un atskārta, ka zāles nav dotas uzreiz gāja meklēt māsiņu. Un tavai zināšanai, auna piere, pa infektoloģijas nodaļu brīvi staigāt ir aizliegts ir jāgaida, kamēr pie tevis atnāks (BKUS 7. nod. pat nav zvana pogas), jo pretējā gadījumā var saķert kādu vīrusu!!!! Turklāt, ja tu būtu tur bijusi,pārgudrele, tad zinātu, ka, ja bērniņš tik mazs, ir jāsēž viņam blakus, lai viņš neizkāpj no gultas visapkārt valda milzu netīrība un daudz dažādi inficētie. Kad mēs tur bijām, es pat nevarēju uz tualeti aiziet, bērns bija tik pārbijies, ka uzreiz brēca, bet pie jums neviens tā arī nenāk veselām dienām ilgi.

labi teikts. es rīkojos tāpat un tāpēc man ne vienmēr ir saprotāms, kāpēc citi tikai 'posļe draki kulakami mašut'. nav runa par televīziju, bet zāles pašam aiziet un paparasīt, nevis gulēt, utml. bet šajā situācijā ir daudz nezināmo, tāpēc nevainosim kādu konkrētu pusi - vecākiem dziļu līdzjūtību, ārstiem - noskaidrot, kas tieši katalizēja komplikācijas. Un ja noskaidrosies kāda likmsakarība - ņemt to vērā nākotnē un no tā mācīties. reti, bet gadās, ka var nomirt arī no iesnām, ja tevī 'guļ' kāds nejaukais patoloģiskais gēns.

tas pacientu ombuds ir reals prikols. allazh runas pateicas slimnicu vaditajiem par laimigo sadarbibu. vinji jau nepalidz smagajos gadijumos, kur vajag jurista padomu, tikai risina komunikaciju problemas- - tipa ka vidutajs starp pacientu un arstu, censas darit visu ta, lai tikai nebutu tiesu.

Tu mini, ka esi taisījusi traci! Bet praktisks rezultāts, kā tikai nolaists tvaiks, ir? Brēkai ir vislabākā jēga, ja strādā tiesu un pacientu tiesību sistēma (varbūt neesmu precīzs, bet domu sapratāt). Patrakot vajag, bet būsim loģiski, mēs saprotam, ka jēga maza, ja nav lielākas varas, kas palīdz šo visu uzlabot. Viņi pirkstu pakratīšanu vērā neņem, tikai krata galvas problēmas brīdī. Bet kas notiek pēc, ja ar pātagu nav dabūjuši pa muguru? Pacientu ombuds arī tikai pirkstus krata, cerams, ka spēkus ar laiku uzņems un būs praktiskas jēgas. Tagad viņi, lai arī ir it kā pacientu pusē, neko vairāk par to pašu pirkstu kratīšanu nepadara. Konkrētas darbības vai tiesību aizstāvības vēl nav. Negrib vai neprot saprast, ka paviršību izskaust var ar pātagu. Vai ir redzēts, ka paviršo, slinko var labot ar parunāšanu? Ar parunāšanu var uzlabot mērķtiecīgo, kas zina ko grib, kas centies visiem spēkiem, bet kaut kur pielaidis kļūdu. Bet ne jau slinkos un paviršos. Attieksmi var mainīt tikai ar pātagu. Un tautas rīcībā šai pātagai būtu jābūt tiesu sistēmai. Bet kāda tā ir Latvijā? Protams ir daudz labu un ļoti labu ārstu, bet visi labi zinām, ka viens iepuvis ābols grozā ātri samaitās visus pārējos. Salīdzinājums varbūt nav precīzs par visu sabojāšanu, kā indivīdu, bet visu darbu kopumā. Un par šiem dažiem beigtajiem āboliem atbild vadība un par šo vadību viņu vadība. Nekas jauns nav jāizdomā, kā darbojas sistēma. Cēli mērķi un stingras rokas visā vadību ķēdē - viss, kas ir vajadzīgs. Skan utopiski, priekš mums. Ja pierādīs, ka aizdomās turētā BKUS vadība ir reāli zaguši slimnīcas līdzekļus, domāju, ka viņi ir augstā mērā līdzvainīgi konkrētā periodā notikušajās traģēdijās un paviršībās, kas slimnīcā ir notikušas. Jo vienmēr ir dzirdēti skaļi, bezspēcīgi pīkstieni par līdzekļu trūkumu, labu speciālistu aprīkojuma uzturēšanai. Es nepārdzīvotu, ja pie reāliem, skaidriem pierādījumiem, šādus zagļus kāds nolinčotu.

Pati darbojos šajā jomā un varu teikt, ka bez tā i nedomāju kaut ko darīt, gudrie atradušies par velti viņi visu sagribējuši@

Vai, cik Jūs gudra! Šķiet, ka ir vēl vismaz paris 10-u slimību, kas var izpausties ar šādiem simptomiem, labi, ka par pārējām (un daudz biežāk sastopamām) neesat lasījusi, savādāk liktos, ka bērnam ir visas!

Pēc personīgās pieredzes:uzreiz ir jādod nauda,ja netiek nekas solīts,nekas arī nenotiek.