Askolds Rodins: Kritisks brīdis
Piektdien Pitsburgā kopīgi rīkotajā preses konferencē ASV prezidents Baraks Obama, Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pauda nosodījumu saistībā ar to, ka Irānā slepenībā tikusi būvēta vēl viena urāna bagātināšanas rūpnīca. Tā vēl nefunkcionē, taču tiek uzskatīts, ka tā būtu gatava darbam jau nākamgad. Slepenas rūpnīcas celtniecību Obama novērtējis kā izaicinājumu globālajam kodoltehnoloģiju neizplatīšanas režīmam. No Irānas tiek prasīta vispusēja sadarbība ar Starptautisko atomenerģētikas aģentūru (SAA), ar to saprotot SAA inspektoru ielaišanu topošajā rūpnīcā, jo tikai tādējādi Irāna var mēģināt pierādīt objekta nemilitāro raksturu.
Irānas vadība pagājušās nedēļas sākumā tika nosūtījusi SAA vēstuli, kurā izpausts vienīgi jaunā kodolobjekta būvniecības fakts, nenorādot ne tā atrašanās vietu, ne paredzamo jaudu. Līdzīga situācija bija pirms septiņiem gadiem, kad ar Irānas disidentu palīdzību nāca zināms, ka valstī atrodas urāna bagātināšanas rūpnīca.
Oficiāli kļuvis zināms, ka Irāna sekmīgi izmēģinājusi divas jauna parauga tuva darbības rādiusa raķetes. Irānas rīcībā esot arī vidēja darbības rādiusa raķetes, bet šodien, kā izskanējis Teherānā, paredzēta tāla darbības rādiusa raķetes izmēģināšana. Ziņas nav kārtīgi pārbaudītas, taču, ja Irānai patiešām ir vidēja darbības rādiusa raķetes, kas var sasniegt 2,5 tūkstošus kilometru attālus mērķus, tā var apdraudēt ne tikai Izraēlu, bet arī ASV militārās bāzes Persijas līča reģionā.
Irānas vadība, un vispirms jau tās prezidents Mahmūds Ahmanidežāds, pa labi un pa kreisi apgalvojuši, ka valstij nav mērķa tikt pie kodolieročiem. Vienlaikus kā viens no ārpolitikas mērķiem joprojām pastāv Izraēlas "noslaucīšana" no pasaules kartes. Vienīgais masu iznīcināšanas līdzeklis, kuru līdz mērķim var nogādāt ar raķeti, ir atombumba — ķīmiskie un bioloģiskie ieroči lidojuma režīmā nespēj saglabāties.
Trešdien paredzētas Irānas un t.s. sešu grupas (tajā ietilpst piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās valstis un Vācija) pārstāvju sarunas. No Irānas tiek gaidīta urāna bagātināšanas darbu iesaldēšana, pretim solot ekonomisko un diplomātisko attiecību paplašināšanu. Ahmadinežāds jau paziņojis, ka Irāna esot gatava apspriest globālas problēmas, bet ne savu kodolprogrammu. Visticamāk, sarunas beigsies bez konkrēta rezultāta. Diezin vai var būt citādi, ja viena sarunu puse atsakās apspriest jautājumu, kuru otra puse uzskata par pašu svarīgāko.
Pitsburgā notikušajā preses konferencē izskanēja, ka Irānai varētu tikt noteiktas jaunas ekonomiskās sankcijas. Efektīvs varētu izrādīties, piemēram, aizliegums eksportēt uz Irānu benzīnu. Naftas lielvalstij Irānai faktiski nav savu naftas pārstrādes jaudu, tā pārtiek no ievesta benzīna, un, ja tā vairs nebūs, tad drīza perspektīva ir vai nu valsts tagadējo nostādņu revīzija, vai arī pārsēšanās no automašīnām uz ēzelīšiem.
Sankcijas var noteikt ANO Drošības padome, taču piecām pastāvīgajām padomes valstīm ir veto tiesības, un Krievija un Ķīna tās nereti izmantojušas, lai reāli atbalstītu odiozus režīmus, piemēram, Ziemeļkoreju. Tāpat Irānu.
Pastāv iespēja, ka attiecībā uz Irānas kodolambīciju apslāpēšanu veto tiesības paliks neizmantotas. Tas saistāms ar ASV un Krievijas mēģinājumu pilnveidot savstarpējās attiecības. Līdz šim gan par to vairāk tikai runāts. Tiesa, ASV atteikušās no Krievijai tik ļoti nepieņemamās pretraķešu sistēmas dislokācijas tieši Polijā un Čehijā. Tas nenozīmē, ka pretraķešu sistēmas nebūs. Tā būs, tikai citā un pat efektīvākā variantā. To Krievija, domājams, tik slimīgi nepārdzīvos.
Krievija Irānā būvē atomelektrostaciju, un pret to nav ko iebilst, elektrostacijā izmantos urānu, no kura atombumbu "neuzcept". Taču kādu galaprodukciju tika plānots izlaist jaunajā rūpnīcā, pagaidām nav zināms. Neveiksmīgas "sešu grupas" un Irānas sarunas, cerams, liks Maskavai sliekties par labu sankciju atbalstīšanai. No Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva viņnedēļ beidzot sagaidīti publiski pateiktie vārdi, ka sankcijas reti ir efektīvas, taču reizēm tās "ir neizbēgamas".
Sarežģītāk ir ar citu Krievijas un Irānas sadarbības jomu — ieroču tirdzniecību. Krievija ir pārdevusi, bet vēl nav piegādājusi pietiekami modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu, uzsverot, ka tie nav uzbrukuma ieroči. No vienas puses — tā tas ir. Taču medaļai ir arī otra puse. Ja agresīvi tendētas valsts rīcībā nonāk labi aizsardzības līdzekļi, tas nemudina uz miermīlību, drīzāk gan rosina domāt par nesodītību pēc agresijas.
Savā sestdienas radiouzrunā Obama uzsvēris, ka nepieciešama ciešāka starptautiska sadarbība, lai nepieļautu kodolieroču tālāku izplatību. Atliek sagaidīt, vai līdzīgās domās ir viņa kolēģis — otras varenākās kodollielvalsts prezidents.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.