Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Askolds Rodins: Rokāde un secinājumi

Viena no Tautas partijas (TP) "stiprajām pilīm" joprojām ir Cēsu novads. Pašvaldību vēlēšanās TP novadā ieguva turpat 60% balsu, kas domē deva 10 no 15 mandātiem. Par novada izpilddirektoru kļuva bijušais Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks, savukārt bijušais izpilddirektors pārsēdās domes priekšsēdētāja vietnieka krēslā. Šai idillei gan ir viens liels bet. Pret izpilddirektora apstiprināšanu amatā balsoja divi no TP saraksta ievēlēti deputāti — Juris Žagars un Inese Suija-Markova.

Abu "dumpinieku" rīcības pamatojums ir saprotams: jaunais izpilddirektors TP listē startēja ar otro numuru, finišēja ar 15. Nostrādāja vēlētāju tiesības dot kandidātiem papildpunktus (plusiņus) vai antipunktus (svītrot). Visnotaļ pozitīvi izbrāķēto deputāta amata kandidātu raksturojuši TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Esot gan tiešs, taču darba vezumu velkošs, ir labs kontakts ar novada mēru.

Droši vien, ka uz to pusi arī ir, tomēr, ja turpat piektā daļa TP vēlēšanās balsis atdevušo pilsoņu šī cilvēka uzvārdu svītrojuši, tas ir nopietns pamats ne tikai pārdomām, bet arī rīcībai. Cēsīs un tuvākajā apkārtnē TP acīmredzot ir saglabājusi autoritāti. Tas panākams ar sekmīgu darbu un rezultējās vēlēšanās.

Tad arī parādījās ētiska problēma: ko darīt, ja visnotaļ savs cilvēks saņēmis būtiskas vēlētāju daļas noraidījumu? To var vērtēt dažādi, piemēram, kā netaisnību vai nepateicību — pasaules algu, taču tas nemaina notikušā būtību. Tāpat vien, lai būtu dažādība, vēlētāji nemēdz masveidā likt plusiņus vai svītrot.

Domes rīcība sekoja — apstiprināšana izpilddirektora amatā. Ja pieļaujam, ka šī rīcība ir pārdomu rezultāts, rodas pamats citām pārdomām. Pārdomām par tautas kalpu attieksmi pret saviem darba devējiem. Izpilddirektors nav sīks pašvaldības klerks, tā ir viena no novada ietekmīgākajām, ar reālu varu apveltīta amatpersona, un tā tikusi dota cilvēkam, kuram, atkārtosim, neuzticību izteica liela TP atbalstītāju daļa. Neatbalstītāju viedoklis paliks nezināms, taču, ja neuzticas nosacīti savējie, ko tad gaidīt no nesavējiem.

Vēl pāragri spriest, vai domes neglītais balsojums iezīmējis šķelšanos TP Cēsu novada nodaļā, taču pozitīvi vērtējams pats fakts, ka atradās divi cilvēki, kuri uzskatīja — vēlētāju domas nedrīkst ignorēt. Tā nebija "spēle publikai" jau tāpēc vien, ka incidents izraisījās pēc uzvarētām vēlēšanām.

Nav pamata uzskatīt, ka patiesībā dziļi vienaldzīga attieksme pret vēlētāju viedokļiem ir tikai TP piemītoša problēma, vienkārši Cēsu gadījumā viss ļoti uzskatāmi izlauzās uz āru. Grūti iztēloties, ka visā novadā neatrastos vēl kāds cilvēks, kuram būtu pa kaulam izpilddirektora "katorgas darbs". Izšķirošs faktors acīmredzot bija tas, ka ka jaunais izpilddirektors TP ir caur un cauri savējais, bet vēlētāji — tie būs aktualitāte pēc četriem gadiem.

TP jau vairākus gadus sirgst ar to pašu kaiti, kas savulaik noveda pie izčibēšanas Latvijas ceļu, — ar "čomisma filozofiju". Čoms čoma galā. Tā izpaužas kā nevēlēšanās vai nespēja adekvāti uztvert valstī un sabiedrībā notiekošo. Tā izpaužas kā nevēlēšanās vai nespēja atzīt sev un pateikt citiem, ka politika ir nežēlīga profesija.

Teiktais nenozīmē, ka Saeimā TP deputāti tribīnē gvelž vienas vienīgas muļķības, bet ministri izdod idiotiskus rīkojumus. Nebūt ne. Taču palaikam nāk pieredzējušai partijai nepiedodami, racionāli pilnīgi neizskaidrojami gājieni. Kā tas bija, piemēram, valstij grūtā brīdī draudot ar valdības gāšanu (TP to var izdarīt), ja Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā netiks apstiprināts bijušais partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Sekoja sabiedrības sašutums, un Kalvītis no šī amata atkāptās, taču — kas par vēlu, tas par skādi. Nevajadzēja prasīt un pieņemt. Tādas lietas vēlētāji neaizmirst.

Rodas iespaids, ka pašlaik TP apzināti soļo uz politisko kapsētu. Partijai Saeimā gan ir skaitliski lielākā frakcija, toties katastrofāli zems reitings (aprīlī 2%), kuru partija izliekas neredzam. Divos pēdējos kongresos delegāti runāja par visu ko, tikai ne par to, ka partija zaudējusi ietekmi un kas būtu darāms stāvokļa glābšanai.

Pēc TP sagrāves Rīgas domes vēlēšanās pavīdēja ziņa, ka tikšot sasaukts ārkārtas kongress. Vēlāk noskaidrojās, ka tā ir bezmaz vai žurnālistu palaista pīle. Pārpratums. Jo kongresā būtu jārunā par nepatīkamām lietām.

Visbeidzot pastāv "Šķēles faktors". Šai vārdkopai pirms 7.Saeimas vēlēšanām bija viens saturs, tagad — pavisam cits. TP triumfāli ienākot lielajā politikā, katram vēlētājam bija skaidrs, kāda ir Andra Šķēles vieta un loma paša dibinātajā partijā. Tagad skaidrības nav, un bez šī faktora TP, visticamāk, nav īstas nākotnes.

Vēl nenāktu par ļaunu, ja partija uzdotu sev Valsts prezidenta Valda Zatlera iemūžināto jautājumu: "Kas es esmu?" Un atbildētu bez murmināšanas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas