Latvijas Zaļā partija (LZP) par valdes priekšsēdētāju sestdien atkārtoti ievēlēja Edgaru Tavaru, savukārt valdes vēlēšanās atbalstu ieguva tieši tie četri kandidāti, kurus virzīja E. Tavars. Zīmīgas sakritības rezultātā tieši šos pašus kandidātus – Raimondu Bergmani, Pēteri Dimantu, Jāni Lediņu un Ingu Priedi – virzīja arī vairāku nodaļu vārdā.
Partijas kongresa galvenais vēstījums bija gatavība pašvaldību vēlēšanām, cerot uz vismaz 40 deputātiem 27 pašvaldībās. Tika demonstrēti un komentēti visi saraksti, kuros LZP startē atsevišķi, ZZS sarakstā kopā ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS) vai vēl plašākās apvienībās, kā, piemēram, Ogrē un Siguldā. Garāmejot tika pieminēts arī fakts, ka dažviet bijušie līderi ir pārgājuši pie citām partijām, kā tas noticis ZZS sarakstā Līvānu novadā. E. Tavars, komentējot katru no sarakstiem, iezīmēja arī partijas vadības attieksmi, piemēram, paužot pilnīgu atbalstu Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim, pret kuru izvirzītās apsūdzības neesot pierādītas. Tāpat E. Tavars komentēja faktu, ko vairākkārt aprakstījusi arī Diena, – par LZS bijušā priekšsēdētāja vietnieka Ringolda Arnīša startu LZP sarakstā Valmieras novadā. Pēc E. Tavara versijas, viņu pārliecinājis R. Arnīša paustais, ka tad, kad viņš būs Valmieras mērs, bērniem uz galda būs vietējā bioloģiskā pārtika. Par vietējo ražotāju bioloģisko pārtiku skolās E. Tavars savās uzrunās izteicās vairākkārt, radot iespaidu, ka tas ir viens no LZP kampaņas galvenajiem saukļiem šajās vēlēšanās.
Par nebijušu notikumu LZP līderis nosauca vienota ZZS saraksta izveidošanu Preiļu novadā, kur līdz šim LZP un LZS bijuši atsevišķi saraksti. Savukārt ar deputātu strīdiem bēdīgi slavenajā Talsu novadā LZP sarakstā būs atjaunota komanda. Te jāpiebilst, ka Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kas pārstāvēja LZP, Talsu novada domes vēlēšanās startēs no Nacionālās apvienības saraksta.
Par pozitīvām pārmaiņām E. Tavars runāja, raksturojot Bauskas novada jauno ZZS sarakstu. Viņš arī apgalvoja, ka Jēkabpilī vislabākais laiks bijis tad, kad pilsētas mērs bija Raivis Ragainis, kurš amatā bija divus gadus. E. Tavars solīja nolikt malā visas citas lietas, lai palīdzētu deputātu kandidātiem. Vairākkārt viņš arī atkārtoja tēzi, ka esot jāierāda vieta pašreizējām varas partijām.
LZP domes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, kurš šajās vēlēšanās kandidēs Bauskas novadā, pauda viedokli, ka LZP, valsts līmenī darbodamās opozīcijā, šo pārbaudījumu izturējusi godam, jo "tikai dažas nodaļas ir aizmigrējušas pie ietekmīgākiem maizes tēviem". Viņš arī uzsvēra, cik svarīgi ievēlēt lemtspējīgu valdi, ko "varētu apgrūtināt bezgala garas attālinātas debates, ducis kandidātu četrās balsošanas kārtās un pašmērķīgas diskusijas par procedūru vai, piemēram, partijas stratēģiju un programmu". I. Līdaka apgalvoja, ka jebkura šodienas taktiskā kļūda var graujoši ietekmēt rītdienas svarīgākā mērķa sasniegšanu – sekmīgu startu pašvaldību vēlēšanās. "Mums jau pietiek ārējo ienaidnieku, tāpēc nevajadzētu šodien ienaidniekus meklēt savā partijā," brīdināja I. Līdaka un piebilda, ka administratīvi teritoriālā reforma īstenota, lai izspiestu no vietvarām ZZS cilvēkus.
Starp novadu pārstāvjiem, kuri stāstīja par kandidātu sarakstiem, minama Kandavas novada domes priekšsēdētājas Ingas Priedes uzstāšanās, kurā viņa norādīja, ka jaunā Tukuma novada sarakstā sanākuši kopā savstarpēji maz vai nemaz nepazīstami cilvēki, taču izdevies atrast kopīgu valodu. Viņa bija arī vienīgā, kura atzina, ka vēlēšanu kampaņu ietekmēs "Lemberga fenomens", jo nākoties taisnoties, ka Ventspils mērs nav LZP biedrs. Gan partijas valdes priekšsēdētāja, gan valdes vēlēšanās tika izmantots paņēmiens, kad kāds delegāts nolasīja vairāku nodaļu sagatavotu vēstuli konkrētu kandidātu atbalstam. Par Edgaru Tavaru kā valdes priekšsēdētāju nobalsoja 242, pret bija četri. Jāpiebilst, ka daļa delegātu nebalsoja klātienē, bet bija pilnvarojuši to darīt kolēģus. Valdes vēlēšanās kongresa delegāti atbalstīja E. Tavara nosauktos kandidātus, lai gan tika izvirzīti arī Saldus mērs Māris Zusts un jūrmalnieks Juris Fogelis, kurš uz valdi kandidēja, bet netika ievēlēts arī 2019. gadā.