Radošo savienību padome (RSP) sākusi «kustināt» likumprojektu, kas noteiktu radošas personas statusu, cerams, nonākot arī līdz jautājumam par finansējuma avotu radošo profesiju un kultūras nozarēs strādājošo pašnodarbināto cilvēku sociālajam nodrošinājumam.
Publiskā diskusijā par radošo personu statusu, kur RSP bija pulcējusi visu kultūrprocesa žanru un disciplīnu pārstāvjus, tika plaši piesaukta Igaunijas pieredze. Radošo personu un organizāciju likums tur reglamentē t. s. brīvmākslinieku statusu un nosaka finansējuma avotus radošajam procesam. 14 radošās savienības saņem 20% no vidējās darba algas par katru savienības biedru (ap 400 tūkstošiem latu), ir Kultūrkapitāla fonda finansējums (ap 14 miljoniem latu) un atsevišķu atbalstu piešķir kultūras pasākumiem un infrastruktūras objektiem. Finansējums pamatā tiek gūts no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai (3,5%) un no azartspēļu nodokļa (46%). Norādot uz izplatītu izpratnes trūkumu par kultūras darbinieku darba procesu, dzejniece Liāna Langa diskusijā uzsvēra, - «tas [rakstniecība] ir pilnas slodzes darbs, nevis hobijs nedēļas nogalēs». Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende radošo profesiju pārstāvjiem sola aktīvu ministrijas iesaisti jautājuma par sociālo garantiju nodrošinājumu sakārtošanā.
Šobrīd zināmā valsts «aizsardzībā» ir pensionētas kultūras un mākslas izcilās personības, - daļa no šiem cilvēkiem saņem VKKF mūža stipendiju - 100 latu mēnesī, tomēr jau trešo gadu stipendiju programma ir apturēta. Kā diskusijā norādīja RSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, likumprojekts par radošo personu statusu uz Saeimu tika virzīts pirms aptuveni 10 gadiem, taču «iestrēga» pirmajā lasījumā. Šobrīd uz brīvmāksliniekiem attiecas tie paši nosacījumi, kas uz pašnodarbinātajām personām, proti, iemaksas sociālajā budžetā jāveic pašam.