Tā uzskata, ka visās valsts pārvaldes iestādēs pārtraucot jau noslēgtos veselības apdrošināšanas līgumus pirms termiņa, kopumā tiktu bezmērķīgi izšķērdētas milzīgas naudas summas, kuras šo līgumu turpināšanas gadījumā tiktu izmantotas lietderīgi, t.i. attiecīgajiem valsts pārvaldes darbiniekiem par to saņemot veselības apdrošināšanas pakalpojumus.
Apdrošināšanas brokeri aicina premjeru Valdi Dombrovski (JL) pārskatīt rezolūcijā noteikto par veselības apdrošināšanas pakalpojumu pārtraukšanu valsts iestādēs. Viņi norāda, ka nav arī pamata paļauties uz to, ka paši darbinieki varētu pārņemt prēmijas maksājumu veikšanu, jo veselības apdrošināšanas specifikas dēļ, līdzko maksājumus pārņems paši darbinieki, apdrošināšanas prēmijas maksājumu apmērs visticamāk strauji pieaugšot un nebūs darbiniekam samaksājams. "Ja pašmērķis nav esošo veselības apdrošināšanas pakalpojumu atņemšana visiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, valsts budžeta līdzekļu lietderīgākais un racionālākais izlietojums būtu tomēr turpināt noslēgtos līgumus," pārliecināts brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.
Aicina ieviest prēmijas limitu
Savukārt apdrošināšanas akciju sabiedrība ERGO premjera paziņojumu vērtē kā nepārdomātu, kas noteikti neveicina kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas attīstību ilgtermiņā, kā arī rada nestabilitātes sajūtu apdrošinātajām personām. Tiešā veidā uz „ERGO Latvija dzīvība” V.Dombrovska paziņojums būtisku ietekmi neatstās, jo no kopējā apdrošināto personu skaita valsts iestāžu darbinieku īpatsvars nesasniedz pat 5%, liecina uzņēmuma apkopotā informācija.
Bet „RSK apdrošināšanas AS” valdes priekšsēdētājs Aivars Neimanis uzskata, ka no lēmuma "vairāk būs vērojams morāls efekts, jo atsevišķos gadījumos vadošajos līmeņos valsts pārvaldē polišu apmērus varētu uzskatīt par neadekvātiem esošajai situācijai". Lielāku uzmanību viņš vēlas vērst uz lēmuma sekām sociālajā aspektā, jo tas būs smags trieciens iedzīvotājiem – valsts pārvaldē strādājošiem. "Lai novērstu bažas par pārmērīgu valsts līdzekļu tērēšanu un nepieļautu situāciju, kad tiek iegādātas ievērojami atšķirīgu kategoriju polises, loģisks risinājums būtu ieviest vienotus kritērijus un limitus veselības apdrošināšanas iegādei visās valsts pārvaldes iestādēs. Uzskatu, ka noteikt polises prēmijai limitu līdz 200 latiem būtu objektīvi," teic A. Neimanis un piebilst, ka līdzīgi šobrīd rīkojas arī privātā sektora uzņēmumi – dārgu polišu vietā tiek iegādātas lētākas, kas nodrošina nepieciešamo minimālo veselības aprūpi par pacientu iemaksu.
Privātajām klīnikām būs trieciens
Jau vēstīts, ka ceturtdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ar rezolūciju aizliedzis par budžeta līdzekļiem apdrošināt visu valsts iestāžu darbiniekus. Turpmāk valsts iestāžu darbiniekiem par savu veselības apdrošināšanu būs jāmaksā pašiem. Komentējot šāda lēmuma pareizību, P.Strautiņš uzsver - ja ir jāizvēlas starp algu samazināšanu un atteikšanos no bonusiem, labāk izvēlēties otro, jo tas mazāk kaitē darbinieku motivācijai. Vērtējot lēmuma ietekmi uz apdrošināšanas cenām un tirgu, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis atzīst, ka lēmums neko būtisku neietekmē, jo valsts iestāžu darbinieki veido nelielu daļu no visu apdrošināto skaita. Tiesa, Diena jau rakstīja, ka valsts iestādes mēdza iegādāties ļoti dārgas, augstākā līmeņa veselības apdrošināšanas polises.
Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons atzīst, ka privātā apdrošināšana ir nozīmīgs ienākumu avots medicīnas iestādēm. Privātiem uzņēmumiem tā veido apmēram pusi no apgrozījuma, kur aptuveni 20-25% ir tieši valsts iestāžu pirktās polises. Valsts un pašvaldību slimnīcas nav tik ļoti atkarīgas no šiem ienākumiem, tomēr, samazinoties veselības finansējumam no valsts budžeta, privātā nauda kļūst arvien svarīgāka - šis lēmums tām būs sāpīgs, uzskata M.Andersons. Viņaprāt, tas arvien vairāk motivēs mediķus doties uz ārvalstīm un ierobežos iespējas pacientiem Latvijā izmantot modernās tehnoloģijas.