Viņš atzīst, ka S.Ēlerte kā avīzes redaktore “nebūt ne neveiksmīgi” ir veidojusi sabiedrisko domu, taču šajā laikā ir izaugusi jauna paaudze un “iemācījusies domāt pati arī savu galvu”. A.Bērziņu konkurence ar S.Ēlerti politiskajā laukā nebaida.
“Ja Ēlerte būtu vismaz divreiz jaunāka, nekā viņa ir, un studējusi Kembridžā un Oksfordā vai kādā līdzīgā iestādījumā, tad es vēl ticētu tam un baidītos. Viņa ir dzimusi šeit. Viņa ir augusi līdzi šai valstij.”
Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai izveidoto Vienotību, viņš salīdzināja ar salīmētu vāzi, ko nevarot izdarīt tā, lai tā “izskatās kā jauna meitene”. A.Bērziņu māc šaubas, ka tur nekas nopietns nesanāks.
“Šīs vienības ietekme gan pagaidām ir stipri pārspīlēta, jo reālas vienotības tajās aprindās nav – kaut vai tikai par imigrācijas likuma problēmu mēs redzējām, ka Vienotībā iekšā plosās milzu pretrunas, kas plosa to gabalos. Domāju, ka tā būs katru reizi, kad būs jābalso par kādiem nopietniem jautājumiem, par kuriem bez populisma būs jāizšķiras.”
A.Bērziņš par savu apvienību saka, ka viņi ir centušies strādāt godīgi. Neesam nekāds tumsas spēks, mēs par pamatu ņemam kristīgās vērtības, teic A.Bērziņš, komentējot LPP/LC sadarbību ar Saskaņas centru Rīgas domē.
“Saskaņas centram ir izdevies pārliecināt sabiedrību, ka viņi netur azotē sirpi un āmuru. Ir tiesa, ka viņiem ir atšķirīgs viedoklis šādos tādos jautājumos, taču tā nav mirstama vaina un to vilku zīmē par daudz plēsonīgāku, nekā tas patiešām ir. Tāpēc jau tā ir šī partija, kāda tā ir un kas pārstāv to elektorātu, kas par to balso.”