Sievietes, iespējams, baidās no sliktām ziņām, no paša izmeklējuma, spēcīgi arī ir par vēzi valdošie stereotipi, sabiedrība nav pietiekami informēta par skrīningu, atsaucību varētu bremzēt arī valodas barjera — šādus iespējamos šķēršļus min mediķi, šodien raksta laikraksts _Diena_.
Tieši agrīna diagnostika ir galvenais mērķis, kādēļ šā gada sākumā Latvijā sāka dzemdes kakla un krūts vēža valsts organizētās skrīninga programmas. Labi organizēts vēža skrīnings var samazināt mirstību un saslimstību par 80%, secinājusi Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra.
Dzemdes kakla skrīninga un krūts vēža skrīninga programmas vairākās Eiropas valstīs īsteno jau gadu desmitiem. Latvijā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir zemāka nekā vidēji ES, taču mirstība — augstāka. Latvijā teju katrai trešajai sievietei, kurai atklāts krūts vēzis, slimība jau bijusi ielaista — trešajā, ceturtajā stadijā.
"Agrīnā diagnostika, kas iespējama, tieši pateicoties skrīningam, nodrošina to, ka ārstēšanās rezultāti ir labāki, ielaistu gadījumu ir mazāk un samazinās mirstība," saka Arvīds Irmejs, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs. Ja vēzi atklāj pirmajā stadijā, piecu un vairāk gadu dzīvildze ir 90% gadījumu.
Arī dzemdes kakla vēzi Latvijā pērn katrā trešajā gadījumā atklāja ielaistu. Dzemdes kakla skrīninga mērķis ir atklāt pat ne vēzi, bet pirmsvēža slimības.
Reģionos sievietes aktīvi iesaistīties skrīninga programmā varētu kavēt tas, ka mamogrāfiju var veikt tikai 25 ārstniecības iestādēs visā Latvijā. Ļoti spēcīgi arī esot stereotipi par vēzi. Uzaicinājums uz izmeklējumiem sievietēm izsūtīts tikai latviski, tā varētu būt vēl viena barjera. VOAVA konsultējusies ar Valsts valodas centru, atklājies, ka valsts iestāde var sūtīt vēstules tikai valsts valodā. Igaunijā uzaicinājumus sūta gan igauņu, gan krievu valodā.
Mediķiem ir bažas arī par to, ka sabiedrībai ir pārāk maz informācijas par skrīninga programmu.
(Pilnu Lauras Dzērves rakstu Biļete mierīgākai dzīvei lasiet šodien laikrakstā Diena.)