Saeimas frakcijās pretrunīgi vērtē AT priekšsēdētāja kandidātu
Augstākas tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidāta Ivara Bičkoviča izredzes ieņemt tiesu varas pirmās personas amatu ir vājas un neskaidras. Saeimā būtu nepieciešama dzelžaina valdošās koalīcijas disciplīna, lai I.Bičkovičs iegūtu balsu vairākumu, kas nepieciešams apstiprināšanai AT priekšsēža amatā. Turklāt viņa izredzes arī atkarīgas no tā, vai viņš saņems šim amatam nepieciešamo augstākās kategorijas atļauju pieejai valsts noslēpumam, par kuras izsniegšanu pēc pārbaudes lemj Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš. Lai arī tas, kad būs lēmums un kāds tas būs, nav zināms, kuluāros ar lielāku ticamību izskan versija, ka tā saukto violeto t.i., augstākās kategorijas pielaidi, I.Bičkovičs, visticamāk, var arī nesaņemt.
Diena rakstīja, ka bažas par I.Bičkoviča iespējām saņemt pielaidi rada viņa vārda atrašanās čekas maisos, lai arī tiesa ir atzinusi, ka viņa sadarbība ar VDK nav konstatēta. Arī pats I.Bičkovičs noliedzis jebkādu savas sadarbības ar čeku iespējamību.
Sliecas neatbalstīt
Ceturtdien Saeimas prezidijs nodeva viņa kandidatūru izskatīšanai komisijās. No Dienas aptaujāto Saeimas frakciju pārstāvju teiktā noprotams, ka nākamnedēļ I.Bičkovičam nāksies apmeklēt vairāku parlamenta frakciju. Kopumā I.Bičkoviča atbilstības vērtējums ir ļoti pretrunīgs. Turklāt neviena no Saeimas frakcijām, izņemot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), pagaidām nevarēja paust pārliecinošu atbalstu.
Nepārprotami pret I.Bičkoviča kandidatūrai ceturtdien deva Saeimas Jaunā laikā (JL) frakcija, jo viņš, pēc JL domām, nenodrošinās nepieciešamo sabiedrības uzticamību tiesu sistēmai. Līdzīgi Dienai atzina arī jaundibinātas partijas Pilsoniskā savienība deputātu grupas pārstāvis Kārlis Šadurskis. Ka "tagad mums ir jautājumi un mēs vairs nevaram pateikt, ka atbalstīsim I.Bičkoviču, jo ir daudz pretrunīgas informācijas," teica arī opozīcijā esošā Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Pret balsos arī ārpus frakcijām esošais deputāts Aigars Štokenbergs. Līdzīgs viedoklis bija viņa kolēģim Artim Pabrikam.
Skeptisks par I.Bičkoviča izredzēm saņemt Saeimas vairākuma atbalstu ir arī koalīcijā esošās TB/LNNK pārstāvis, Juridiskās komisijas loceklis Dzintars Rasnačs, kurš, vērtējot I.Bičkoviča piemērotību amatam, diplomātiski uzsvēra: "Nevar būt tā, ka aizejošais ir labāks par nākamo. Nākamajam jābūt tādam pašam vai labākam."
Konkrēta viedokļa ceturtdien vēl nebija Saeimas Tautas partijas frakcijas pārstāvim Aigaram Kalvītim, kurš teica, ka sauks I.Bičkoviču uz pārrunām. Kandidātu tikties aicinās arī LPP/LC frakcija, kuras vadītājs Andris Bērziņš atzina, ka pirms tam palūgs frakcijas biedru Dzintaru Jaundžeikaru kā Nacionālās drošības komisijas vadītāju "pa saviem kanāliem painteresēties, vai I.Bičkovičs saņems SAB pielaidi".
Virkne nosacījumu
I.Bičkovičs uzsvēris: ja SAB pielaidi neizsniegs, viņš lēmumu pārsūdzēs. Atbilstoši likumam SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pēc SAB preses pārstāves Ivetas Mauras Dienai skaidrotā, pamatnosacījumiem speciālās atļaujas saņemšanai ir personas rīcībspēja, Latvijas pilsonība un parakstīts saistībraksts, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu. Pieeja tiekot liegta personai, kura atteikusies no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta. Tāpat pielaide tiek atteikta personai, kura vai nu ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā. Pielaidi nevar saņemt persona, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.