Bičkovičs: mediji uz mani izdara spiedienu

Kādēļ tik principiāli liedzaties runāt par drīzumā izvirzāmo ģenerālprokurora kandidātu?

Jau aptuveni pirms gada publiski paudu apņemšanos likuma noteiktajā kārtībā izraudzīties ģenerālprokurora amata kandidātu un publiskot tā vārdu 2010.gada marta beigās vai aprīļa sākumā. Nedomāju, ka manu konsekvenci un vairākkārt argumentēto uzstādījumu varētu uzskatīt par liegšanos runāt par ģenerālprokurora kandidātu.

Neuzskatu, ka jautājums par amatpersonu, kuras pilnvaras beidzas 2010.gada 11.maijā, būtu aktualizējams pusgadu pirms termiņa beigām. Domāju, manis izvēlētais kandidāta nosaukšanas termiņš būs pietiekams, lai Saeima varētu iepazīties ar kandidātu, frakcijās izdiskutēt viņa piemērotību un pieņemt lēmumu.

Gribu teikt, ka nevis es radu nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā, bet tie ir atsevišķi mediji un žurnālisti, kas faktiski izdara uz mani spiedienu ar mērķi piespiest mani mainīt savu uzstādījumu un panākt jautājuma par ģenerālprokurora kandidātu priekšlaicīgu aktualizēšanu.

Ar ko skaidrojams AT darba apjoma pieaugums desmit gadu laikā par 60%? Ar iedzīvotāju tiesiskuma apziņas vairošanos vai ar ko citu?

Lietu pieaugumam tiesās, tai skaitā Augstākajā tiesā, ir vairāki iemesli. Kopš neatkarības atjaunošanas, pieņemot jaunus likumus, tajos arvien biežāk kā strīda izšķiršanas instance tika paredzēta tiesa. Situācijas regulējumu dažādās dzīves jomās un aizskarto tiesību atjaunošanu likumdevējs paredzējis tiesas ceļā. Līdz ar to radušās daudz jaunu lietu kategoriju, kādu līdz 90.gadiem nebija.

Otrkārt, nostiprinoties tiesiskumam Latvijā, attīstījusies arī sabiedrības izpratne par savām tiesībām un veidu, kādā atjaunojamas aizskartās tiesības. Iedzīvotāji arvien biežāk dažādās situācijās griežas tiesā.

Ekonomiskās krīzes gados, cilvēkiem nespējot kārtot savas saistības (kredīti, līzingi u.tml.), tiesās ievērojami pieaug no saistību tiesībām izrietošo lietu skaits.   

Un uz ko norāda pēkšņā kasācijas prasību dubultošanās pēdējos divos gados?

Pieaugot lietu daudzumam pirmās instances tiesās, likumsakarīgi palielinās arī apelācijā un kasācijā pārsūdzēto lietu skaits.

Palielinājies uzraudzības protestu skaits Senāta Civillietu departamentā. Tās lielākoties ir lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un lietas, kas saistītas ar izpildu raksta izsniegšanu.

Vai tendence darba apjomam pieaugt varētu turpināties un kā plānojat tikt galā?

Nav pamata domāt, ka lietu skaits tuvākajā nākotnē varētu samazināties. Iepriekš minētie apstākļi nemainīsies, cilvēki izmantos savas tiesības griezties tiesā, īpaši administratīvajās tiesās. Var prognozēt, ka Augstākajā tiesā pieaugs no saistību tiesībām izrietošās civillietas, jo tas lietu pieplūduma vilnis, kas pirms 1 – 2 gadiem tika saņemts pirmās instances tiesās, šobrīd ir nonācis vai tuvākajā nākotnē nonāks otrajā un trešajā tiesu instancē.

Augstākā tiesa strādās savu iespēju robežās. Viena no problēmām, uz ko vairakkārt esam vērsuši valdības un Finanšu ministrijas uzmanību, ir nepietiekamais tiesnešu skaits. Saeimas noteiktais Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir 53, taču reāli finansējums piešķirts 46 tiesnešu vietām.

Nepalielinot tiesnešu skaitu un nemainot procesuālos likumus, lietu uzkrājums Augstākajā tiesā visdrīzāk palielināsies un izskatīšanas termiņi kļūs vēl ilgāki.

Vairāki prokurori pārkvalificējas par advokātiem un, pēc ģenerālprokurora vērtējuma, pāriet «pretējā pusē». Vai algām, kas salīdzinoši nemaz tik mazas nav, prokuroru un tiesnešu darbā vajadzētu būt tik ļoti izšķirīgam argumentam?

Augstākajā tiesā nav vērojama tendence, ka tiesneši mainītu darbu pret citu, labāk apmaksātu. Nedomāju, ka tā notiktu arī citās tiesās. 2009. gadā darbu Augstākajā tiesā beidza četri tiesneši, bet pamatā tas bija saistīts ar pensionēšanos, nevis nepietiekama atalgojuma dēļ.