Bičkovičs: "sāpe numur viens" ir civillietu uzkrājumi

gada otro pusi. Krimināllietu tiesu palātā situācija esot nedaudz labāka - tur lietas izskatīšanai tiekot nozīmētas uz 2012.gada sākumu.Bičkovičs akcentēja, ka patlaban AT saņem civillietas, kas saistītas ar ekonomisko situāciju un ir gana "piņķerīgas", sarežģītas un apjomīgas lietas, savukārt Krimināllietu tiesu palātā problēma ir tā, ka lietu atlikšanas īpatsvars drīz sasniegs 50%, piemēram, ja paredzēts izskatīt četras lietas, tad divas no tām noteikti tiks atliktas, tādējādi ir vērojama atlikto lietu skaita palielinājuma tendence. Iepriekš atliktās lietas veidoja 30 līdz 35%."Vai nu patiešām Latvijas iedzīvotāji kļūst slimīgāki, vai arī mums ir aizdomas par ne visai pārdomāto darba nespējas lapu izsniegšanu," lietu izskatīšanas atlikšanas iemeslus raksturoja Bičkovičs, sakot, ka visbiežāk slimo tieši apsūdzētie, taču viņiem vienmēr ir attaisnojošie dokumenti.AT vadītājs sacīja, ka Tieslietu ministrija (TM) minēto jautājumu šobrīd risina un ministrs Aigars Štokenbergs (V) sācis sarunas ar Ģimenes ārstu asociāciju, lai pašreizējo situāciju mainītu. Bičkovičs gan atzina, ka risinājuma meklējumos problēma varētu būt attiecībā uz diagnozēm un personas datu aizsardzību.Lietu izskatīšanas atlikšanas iemesls ir arī advokātu neierašanās uz tiesas sēdēm. Minētā problēma nav jauna, tā pastāv jau sen un tās risināšanai iepriekš izmēģināti dažādi varianti, taču problēma joprojām pastāv.AT priekšsēdētājs deputātiem sacīja, ka Igaunija atradusi risinājumu šādai situācijai, izveidojot vienotu sistēmu, kurā parādās advokātu, tiesnešu noslodze un prokuratūras informācija par nepieciešamību pēc kāda konkrēta advokāta klātbūtnes, tādējādi tiesnesis, nosakot tiesas sēdes datumu, redz advokāta aizņemtības grafiku un, nozīmējot lietu izskatīšanai advokātam pieejamā dienā, veic atzīmi par to, ka konkrētajā dienā advokāts būs aizņemts šajā procesā un citiem nebūs pieejams.Bičkovičs gan atzina, ka šādam risinājumam nepieciešami finanšu līdzekļi, un izteica cerību, ka arī Latvija varēs šādu sistēmu kādreiz ieviest.AT priekšsēdētājs sacīja, ka viņa vadītā tiesa tiek galā ar tai dotajām funkcijām, taču pērn izskatīto un arī saņemto lietu skaits AT ir dubultojies, bet cilvēkresursi tiesā palikuši iepriekšējo gadu līmenī, un tiesneši strādā neatbilstošā slodzē jeb intensitātē, proti, ļoti ilgs laiks tiek pavadīts tiesas sēžu zālē, lai gan AT tiesnesim būtu "jāpēta, jāmācās, jāstudē Eiropas Savienības (ES) likumdošana". Šādi strādājot, AT tiesneši var atlicināt vienu dienu 'lai savilktu galus".Viņš deputātiem sniedza pārskatu par AT pērnā gada darbu, salīdzinot situāciju pērn ar iepriekšējiem gadiem, taču norādīja, ka patlaban apkopota tikai sākotnējā statistika par AT darbu 2010.gadā - pilnīgs pārskats par to, kā AT klājies pērn, tiks sniegts AT pērnā gada pārskata plēnumā 11.martā.