Dienas eksperiments interneta vidē un pašu politiķu savstarpējās sarunās jau izsaucis plašu rezonansi. No vienas puses parādās eksperimenta pārbaudījumu izturējušo politiķu slavināšana, no otras - neizturējušo zākāšana un centieni aizstāvēties. Vislielāko uzmanību izpelnījies Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Viesturs Silenieks, kurš ar Dienas radītajam "investoram" iespējas sadarboties skaidrojis pusotru stundu. Arī viņš tam tagad cenšas atrast attaisnojumu, taču kāds bija eksperimenta mērķis un vai tas ir sasniegts, intervijā skaidro Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs.
Kāpēc tapa šis eksperiments?
Valsts pasūtījumos apgrozās ļoti liela nauda. Ja nemaldos, tie ir aptuveni viens miljards latu. Jautājums par to, cik tie ir godīgi, vienmēr ir bijis zem lupas un neskaitāmi ir apšaubīti. Protams, pirmais, uz ko krīt aizdomas, ir partijas, kas kaut kādā veidā šos lēmumus grib un spēj ietekmēt. Šī informācija parasti ir slēgta un viņai nekā nevar piekļūt. Šis ir labs veids, kā iespējams tikt pie informācijas, kas jau nepastarpināti norāda uz kaut kādu partiju tolerances līmeni. Publiskajā telpā tās, protams, parasti saka, ka tas tā nav, bet, redz, tā gluži nav. Citos apstākļos un citās sarunās viņi runā citādāk.
Kā var vērtēt uzrunāto partiju pārstāvju reakciju? Piemēram, to, kuri no tālākas sadarbības atteicās?
Lasot Twitter, varu piekrist tiem apgalvojumiem, kas saka "Visu cieņu!". Zatlera partija ir ļoti jauna partija un, iespējams, viņiem tās naudas iestrādnes ir vismazākās, un tomēr – tajā pašā laikā viņi pastāv uz savu principu "mazi un daudz ziedotāji, bet ne daži un pamatīgi". Sprūdža atbildes man ļoti patika un patika arī Nacionālās apvienības atbildes – skaidrs, ka patlaban viņi ir ārpus politiskajiem procesiem, tāpēc ir jautājums, vai viņi runātu citādāk, ja būtu tajos iekšā.
Vai viņi sistēmu pietiekami nezina?
Nevis nezina, bet stāv pārāk tālu, līdz ar to viņiem ir viegli ievērot principus. Tajā brīdī, kad neesi valdībā, vari solīt jebko, bet, esot valdībā, retorika var mainīties. Katrā ziņā tās atbildes bija labas. Ja tādas būs arī nākotnē, būsim ļoti laimīga sabiedrība.
Tad kā var vērtēt Vienotības un Saskaņas centra atbildes, kas nebija ne par, ne pret sadarbību?
Patiesībā tās atbildes, ko gaidīju, lai arī tas ir fiktīvs uzņēmums, reāls liels vai mazs ārvalstu uzņēmums, politiķim, kas ir Latvijas valsts pārstāvis un kas prezentē Latviju, vajadzēja pateikt, ka mūsu valstī ir tādi un tādi noteikumi partiju finansēšanai, bet tāda un tāda kārtība, piedaloties konkursos. Viņi varēja runāt par to, ko viņiem kā investoriem vispār varētu piedāvāt, bet šie spēles noteikumi bija skaidri un gaiši jāpasaka. Gan SC, gan Ašeradenam gan Sileniekam.
Kas attiecas uz Cileviču un A.Ašeradenu, es sagaidītu, ka partiju vadītāji prasītu paskaidrojumus, kāpēc viņi atļāvās nepateikt šajā valstī esošos spēles noteikumus. Labi, Cileviča kungs ir Saeimas deputāts, bet nav viens no partijas vadītājiem, bet Ašeradena kungs ir Vienotības valdes loceklis. Tāpēc ir jautājums, kāda tad ir Vienotības pozīcija, ja kāds tās pārstāvis vispār runā par šo jautājumu. Labi, viņš nepiekrita momentānai sadarbībai, bet pateica “parunāsim par to vēlāk”, kas manuprāt ir ļoti slikts signāls. Uz to ir jāreaģē. Viņš nav izturējis vēlētāju uzticību un nav otrreiz ievēlēts Saeimā, bet, domāju, jautājums ir par to, vai viņam ir vieta Vienotības valdē.
Un par Viesturu Silenieku?
Ja ZZS pretendē būt kaut nedaudz godīga partija un nākotnē palikt politiskais spēks, nevis gaidīt kad viņus izmetīs no politiskās vides, kā to izdarīja ar Šleseru un Šķēli, tad Silenieks būtu jāmet ārā no partijas.
Tātad viņa minētie argumenti nav pietiekami?
Viņa minētie argumenti ir melīgi un nepareizi. Mūsu rīcībā ir audio ieraksts, kas apliecina, ka viņš tiešām pusotru stundu runā ļoti ieinteresēti. Viņš apgalvo, ka klausījies, kāds ir tas piedāvājums, bet viņš visu laiku runāja, centās pārliecināt, cik viņi ir forši. Nebija tā, ka viņš atnāca un cilvēks, kas veica eksperimentu, klāstīja piedāvājumu – Silenieks visu laiku runāja. Nemaz nešaubos, ka ZZS, kas jau padsmit gadus bijuši pie varas, ļoti labi zina šos noteikumus – ir bijuši vairāki šaubīgi konkursi ZZS pakļautībā esošajās ministrijās un domāju, ka tur tā sistēma strādā. Labākais veids, kā ZZS varētu parādīt, ka ir nevis mirstošs, bet dzīvojošs spēks pēc jauniem spēles noteikumiem, ir Silenieka izslēgšana no partijas, nemaz nerunājot par to, ka viņš ir jāatstādina no partijas valdes.
Viens no Silenieka argumentiem ir, ka viņš zinājis, ka šāda kompānija nepastāv. Bet sarunā viņš bija patiesi bija ieinteresēts?
Reiz jau Diena veica eksperimentu – tas bija Kastēna eksperiments, kuru veica Aleksandra Jolkina. Tajā bija savas kļūdas, bet arī toreiz Kastēns atrunājās ar tādiem pat argumentiem "es visu zināju, tikai gribēju pārliecināties, kā tas dzīvē darbojas". Sileniekam arī bija iespēja paklausīties, ko piedāvā, un pateikt, ka "investors" nav atnācis uz īsto vietu. Tā viņš būtu dubults uzvarētājs – būtu noklausījies visu un pateicis savu pozīciju. Mēs vairāk uztraucāmies ne par to, ka politiķi varētu nodomāt, ka eksperimentu veic avīze, jo Latvijā tādu nav bijis un politiķiem nav pieredze, bet ka viņi drīzāk varētu baidīties no savstarpējām torpēdām. Ja pie Silenieka būtu atnākusi šāda citas partijas torpēda, tad viņam būtu laba iespēja pateikt, ka viņš provokācijām neļaujas. Tagad jau, protams, viņš var runāt par jebko, bet viņa politiskajai karjerai būtu jāliek punkts.
Vai nepārsteidz, ka neviena partija nepiedāvāja investoram griezties pie Latvijas investīciju un attīstības aģentūras un citām līdzīgām iestādēm?
Protams, jautājumi tagad ir daudz un dažādi. Kāpēc neviens vispār nepieminēja, ka juridiskas personas nemaz nedrīkst ziedot – kā šis jautājums tiktu risināts? Ja tas ir potenciālais investors, tad Latvijā ir vairāki ceļi, kā Latvijā viņš tiek apkalpots, bet tas šeit neparādījās. Parādījās tikai kaut kādas muhlāžas.
Raksta komentāros jautā, kāpēc nav piedāvāti 300 000 latu 30 000 vietā…