Politiķis norādīja, ka savstarpējās sarunās ir iespējams veidot sadarbību, nevis konfliktu. Viņš pauda, ka šis potenciāls nav izsmelts un Jaunā konservatīvā partija (JKP) varot argumentēti pierādīt, kāpēc jāsadarbojas pašlaik valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka ir pieredzējis dažādas viedokļu maiņas, situācijas, kad politiķi tuvinās un attālinās viens no otra, izmanto dažādu retoriku.
JKP ierosinājusi strādāt darba grupās, kas būtu veltītas veselības aprūpei, izglītībai un administratīvi teritoriālajai reformai, kurā strādātu katras partijas nozaru speciālisti, pauda Bordāns. Viņš gan piebilda, ka vairākas partijas norādījušas, ka vēlas aktuālos jautājumus sīkāk apspriest savās frakcijās.
Politiskais spēks ir sagatavojis īsu dokumentu attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, izglītības jautājumiem un veselības jomu, balsoties uz 12.novembra sarunām un ņemot vērā partneru ieteikumus. Tas tiks izsūtīts partijām kā papildinājums valdības deklarācijas projektam. Komentējot aicinājumu valdības deklarāciju sākt veidot no sākuma, premjera kandidāts sacīja, ka tā nebūtu jāsāk veidot no sākuma, bet tās projektu var modificēt mazākā vai lielākā mērā.
Politiķis akcentēja, ka būtu bijis iespējams panākt labāku rezultātu, ja jau pirms mēneša partijas būtu darbojušās kopā kā tagad. Tad būtu iespējams panākt efektīvas izmaiņas jau attiecībā uz 2019.gada budžetu. Viņš norādīja, ka pašlaik sajūt to, ko jutis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, oktobra beigās valdības veidošanas procesu vērtējot kā neapmierinošu.
Bordāns norādīja, ka arī viņš šajā procesā gandrīz nonāk līdz "pašai sliktākajai sajūtai". "Es gandrīz vai kļūstu dusmīgs. Ceru, ka tas uz āru tā neizpaudīsies," ar smaidu pauda Bordāns, norādot, ka jautājumam par valdības veidošanu jāpieiet atbildīgi.
Vaicāts par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pausto nostāju par neizpildāmajiem solījumiem valdības deklarācijā, Bordāns norādīja, ka viņam ir sajūta, ka nacionālā apvienība labprāt gribētu piedalīties JKP prioritāšu īstenošanā, kas abiem politiskajiem spēkiem ir ļoti tuvas. Politiķa skatījumā "viņiem ir nedaudz nedrošības sajūta", jo VL-TB/LNNK nav pieraduši pie situācijas, kad viņus nevis bremzē, bet iedrošina iet tālāk demogrāfijas un citās jomās. Politiķis uzskata, ka starp abiem spēkiem veidojas laba sadarbība.
JKP politiķis Gatis Eglītis atzina, ka "mūsu solījumu" izpilde valdības darbības laikā četros gados, visticamāk, izmaksātu vairāk nekā vienu miljardu eiro, taču līdzekļus tam ir iespējams gūt no katru gadu gaidāmā 250 līdz 350 miljonu eiro pieauguma no nodokļiem ekonomikas augšanas laikā. Savukārt komentējot aprēķinu par 1,7 miljardiem eiro, politiķis norādīja, ka šī summa ir iegūta, "tādā kā ķīselī" saliekot dažādas lietas. Piemēram, zinātnes finansējuma panākšanu 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta politiskais spēks ir paredzējis īstenot piecu, nevis viena gada laikā.
Arī Bordāns norādīja, ka lielu daļu darbu nav paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.
Vaicāts par to, vai rīt tiks atrisinātas domstarpības par jaunās valdības deklarācijā paredzētajiem darbiem nepieciešamajiem līdzekļiem, premjera amata kandidāts pieļāva, ka domstarpības var turpināties arī līdz, piemēram, 19.novembrim. Bordāns akcentēja, ka strādās visas šīs dienas un "balto karogu" nepacels.
Vaicāts, vai šodienas sarunas tuvināja vai attālināja valdības izveidošanu, Bordāns atbildēja, ka, iespējams, tās atsevišķām partijām palīdzēs lēmuma pieņemšanā par būšanu vai nebūšanu valdībā. Reizē kopējā sarunu virzība vedot tuvāk valdības sastādīšanai, uzskata politiķis.
Komentējot izskanējušos viedokļus par JKP piedāvājuma pārāk lielajām izmaksām, premjera amata kandidāts norādīja, ka valdības deklarācijas projektā ir iekļauti arī kolēģu solījumi.
Bordāns norādīja, ka pusgada laikā var panākt, ka valdība "izdara pagriezienu pareizā virzienā". Politiķis arī vērsa uzmanību, ka nepieciešams atbalstīt sociālo jomu, nevis kādus nepārdomātus projektus.
Premjera kandidāts arī pauda pārliecību, ka būtu iespējams līdz 1. janvārim pieņemt valsts budžetu. To varētu panākt, iekļaujoties Valsts prezidenta noteiktajā termiņā par vienošanās panākšanu par valdības izveidošanu.
Kā ziņots, atsevišķi valdības veidošanas sarunās iesaistītie politiskie spēki ir norādījuši uz JKP topošās valdības darbu plāna lielās izmaksas.
Ņemot vērā šīs lielās izmaksas, ir jābūt konceptuāli citai valdības deklarācijai, uzskata apvienības Attīstībai/Par! (AP) līderis Daniels Pavļuts. Pēc partiju tikšanās Pavļuts žurnālistiem pauda, ka gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izmaksas lēšamas vismaz ap 1,7 miljardiem eiro. Tātad šobrīd JKP piedāvātajā valdības deklarācijas projektā iekļautie solījumi nav izpildāmi, norādīja Pavļuts.
Līdzīgi arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars otrdien žurnālistiem sacīja, ka JKP piedāvājumā par valdības darbiem ierakstīti neizpildāmi solījumi.
Pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas ekspertiem var konstatēt, ka JKP piedāvātajā darba plānā ierakstīts tas, kas nav izpildāms, akcentēja politiķis, piebilstot, ka šo solījumu īstenošanai nepieciešami 1,7 miljardi eiro. Savukārt atbildes par to, kur ņemt šādus līdzekļus, neesot.
Pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki - JKP, KPV LV, Attīstībai/Par!, NA un Jaunā Vienotība.
( pievienotas 4. līdz 11. rindkopas)
vērojums
kjj
Buba