Čepāne sacīja, ka "jebkuram normāli vērtējošam cilvēkam ir saprotams", ka izmaiņas Satversmē par deputāta imunitāti nespēj izdarīt deputāti. "Kā šie cilvēki, kas ir ar mieru piesegt noziedzniekus, varētu balsot par šādiem grozījumiem," retoriski vaicāja Čepāne.
Ņemot vērā Saeimas balsojumu, ar kuru tika noraidīts lūgums veikt kratīšanas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, Čepāne domā, ka pašreiz nav iespējams panākt šādas pamatlikuma izmaiņas. Vienlaikus viņa pieļāva, ka īpaši izveidotā darba grupa darbam ar Satversmes grozījumiem rudenī gribot negribot varētu apspriest šo jautājumu.
Čepāne paskaidroja, ka līdz pavasara sesijas beigām palikušas vien trīs nedēļas un jau nākamnedēļ uz Saeimas sēdi tiek gatavoti Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi saistībā ar valsts valodu, tāpat šajā sesijā trešajā lasījumā jāpieņem vairāki būtiski likumi.
Tāpat ir jāsaskaņo Saeimas Kārtības ruļļa un Kriminālprocesa likuma normas par to, kas lūdz Saeimai atļauju pret deputātu veikt procesuālās darbības, atzina Čepāne.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja arī slavēja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera interviju Latvijas Radio piektdienas rītā. "Es tik izcilu un juridiski izsvērtu analīzi no augstākajām amatpersonām sen nebiju dzirdējusi. Intervija bija izcila," teica Čepāne.
Satversmes 29.pants paredz, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.
Jau vēstīts, ka Kalnmeiers piektdien paziņoja – pēc Saeimas balsojuma, neļaujot veikt kratīšanas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, ir nopietni jāpārskata Saeimas deputāta imunitātes nosacījumi.
Viņš rosināja, ka par atļauju veikt kratīšanu pie Saeimas deputāta lemj viens vai trīs Augstākās tiesas tiesneši. Vienlaikus deputāta saukšana pie kriminālatbildības, pēc Kalnmeiera domām, varētu palikt Saeimas kompetencē, jo kriminālvajāšanu sāk prokurors, savācot pietiekamu daudzumu pierādījumu.
Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka joprojām nav saskaņotas Saeimas Kārtības ruļļa 179.panta un Kriminālprocesa normas par to, kas lūdz Saeimai atļauju pret deputātu veikt procesuālās darbības. "Kriminālprocesa likums noteic, ka šādu ierosinājumu raksta procesa virzītājs," norādīja Kalnmeiers. Līdz ar to Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ceturtdien radies iespaids, ka ģenerālprokurors nav piekritis kratīšanu veikšanai.
Ziņots arī, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē neatbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošaans biroja (KNAB) lūgumu veikt kratīšanu Saeimas deputāta Šlesera dzīvesvietās. KNAB lūdza veikt kratīšanu Šlesera faktiskajā dzīvesvietā Jūrmalā un deklarētajā dzīvesvietā Rīgā. Par kratīšanas veikšanu balsoja 35 deputāti no "Vienotības" un Nacionālās apvienības, pret bija septiņi, bet atturējās 37.
KNAB vēstulē Saeimai norādīja, ka 20.maijā birojā sākts kriminālprocess pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.