Nepareizas antibiotiku lietošanas problēma īpaši aktualizējusies tieši pēdējo piecu gadu laikā, kad neredzēti strauji pieaug baktēriju rezistence pret antibiotikām. Sākumā baktērijas izplatās slimnīcās, pēc tam nonāk arī sabiedrībā. Galvenā problēma ir tā, ka antibiotikas, kuras ir lietotas gadu desmitiem konkrētas slimības ārstēšanai, vairs uz baktērijām neiedarbojas, tādējādi pirmais ārstēšanais kurss var būt neefektīvs. Slimība iet tālāk, stāvoklis pasliktinās, un baktēriju izraisītais bojājums ir nopietnāks. Pētījumi rāda, ka rezistentas baktērijas daudz biežāk saistās ar pacientu nāvi.
Nejutīgās baktērijas
Visbiežāk minētā baktērija ir MRSA, ar ko apzīmē pret daudzām antibiotikām rezistento stafilokoku, kas ir biežākais brūču infekcijas un sepses izraisītājs. Līdz šim to bija ierasts uzskatīt par biežu slimnīcu infekciju izraisītāju, tagad tas izplatās ārpus slimnīcām. Vēl bīstamāka ir ar antibiotiku lietošanu saistīta caureja, ko izraisa mikroorganisms Clostridium difficile. Tas savairojas antibiotiku lietojošu slimnieku zarnās un var izraisīt ļoti nopietnu slimību, kas neārstēšanās gadījumā izraisa caureju un zarnas pārplīšanu vai pat slimnieka nāvi. Pagaidām Latvijā šis bīstamais baktērijas celms nav konstatēts, tomēr tā ierašanās faktiski nav novēršama.
Ne mazāk nopietna ir urīnceļu infekcijas izraisītāja Escherihia coli multirezistento, tā saukto ESBL pozitīvo, celmu izplatība. Pagaidām retāk slimnīcās izplatās baktērijas, kas ir rezistentas pret visām pieejamajām antibiotikām. Taču arvien biežāk šādas baktērijas novēro arī Latvijas slimnīcās. Īpaši nozīmīga ir baktērija Acinetobacter Baumanii, kas ir izplatījusies visās lielāko slimnīcu reanimāciju nodaļās. Nopietnas infekcijas un rezistences gadījumā slimnieku glābt nav iespējams. Tādā gadījumā jārunā par atgriešanos pirmsantibiotiku ērā, jo to lietošanai nav nekādas nozīmes.
Bez vajadzības nelietot
Ja nebūtu antibiotiku lietošanas, nebūtu arī rezistences attīstības. Ja cilvēks jau ir saslimis ar bakteriālo infekciju, izvairīties no antibiotiku lietošanas nav iespējams. Tad nepalīdzēs ne homeopātija, ne buršana, ne iejūtīga medicīniska aprūpe un labs vārds. Samazināt antibiotiku lietošanu vislabāk var, tās nelietojot bez vajadzības. Pasaules pētījumu vidējie dati liecina, ka antibiotikas bez vajadzības tiek lietotas 30-40% gadījumu. Visbiežāk tas notiek, nevajadzīgi ārstējot vīrusu infekcijas. Jāatceras, ka uz vīrusiem antibiotikas nedarbojas vispār un to lietošana var tikai palielināt citas infekcijas pievienošanās risku, jo antibiotikas iznīcina normālo organisma aizsargfloru.
Pieņēmums par antibiotiku pilnīgu nekaitīgumu ir nepareizs. Antibiotiku lietošanas blakusparādības var būt iemesls cilvēka nonākšanai slimnīcā. Alerģiskas reakcijas var izraisīt cilvēka nāvi un toksiska darbība - nopietnus iekšējo orgānu bojājumus. Veselā pieaugušā cilvēkā ir aptuveni divi kilogrami baktēriju, kurām ir labvēlīga loma cilvēka imunitātes, gremošanas un citu dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai. Nevajadzīga antibiotiku lietošana spēj iznīcināt lielu daudzumu šo vajadzīgo baktēriju. Vienmēr jāatceras, ka mēs pilnībā nespējam izvērtēt šo medikamentu komplekso darbību.
Var palīdzēt izglītība
Protams, izšķirīgā loma gan antibiotiku izrakstīšanā, gan arī kursa ilguma noteikšanā ir ārstam. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš, kad un kā ārsts izraksta antibiotikas.
Svarīgi ir arī, vai ārsts izraksta tā saucamās plaša spektra antibiotikas, kas parasti nelabvēlīgāk iedarbojas uz rezistences attīstību un ir dārgākas vai lētākas, vai šaura spektra antibiotikas, kuras vairāk vērstas tieši uz atsevišķu mikroorganismu iznīcināšanu. Tomēr bieži šīs lētās antibiotikas Latvijā nav pat reģistrētas, jo tās ir pārāk lētas izplatīšanai un nopietnas peļņas gūšanai. Mehānismi, kā valsts var šajā situācijā iejaukties un palīdzēt, ir zināmi no starptautiskās pieredzes.
Neatkarīga un augsti kvalificēta medicīniskā pēcdiploma apmācība ir dārga un Latvijā grūti pieejama. Daudz vieglāk ir pieejami semināri, kurus organizē farmaceitiskās kompānijas, kā arī citi ārstu stimulēšanas veidi, ieskaitot bezmaksas braucienus uz konferencēm ārzemēs. Šādā situācijā palīdzētu stingrāki likumi mārketinga ierobežošanā, kā arī valsts apmaksātas izglītības programmas.
Tomēr arī pacientu zināšanām par antibiotiku lietošanas kaitīgumu ir neatsverama nozīme. Diemžēl nākas saskarties ar cilvēku galīgu nezināšanu. Daudzi vecāki, uztraucoties par bērnu veselību, uzspiež ārstam izrakstīt antibiotiku recepti, nesaprotot, ka vīrusu infekcijas ar antibiotikām ārstēt nevar.
Bieži izpratne par rezistenci saistās ar to, ka nevis baktērija, bet pats cilvēks kļūst rezistents pret antibiotikām un tāpēc vienkārši vajag lietot jaunākas un dārgākas zāles.
Eiropas antibiotiku dienā daudzas valstis sāks plašas masu informāciju kampaņas. Tas var šķist dīvaini, jo antibiotikas ir recepšu medikamenti un tās var izrakstīt tikai ārsts. Tomēr tieši masu kampaņa Francijā spēja samazināt antibiotiku patēriņu par 23%. Lieli panākumi bijuši arī Īslandē, Zviedrijā un Nīderlandē. Kaut arī kampaņas maksā dārgi, ilgtermiņā tās bieži izmaksā lētāk nekā jaunu vakcīnu vai kompensējumu medikamentu ieviešana.
Mikrobiem nav robežu
Latvijā antibiotiku patēriņš nav lielāks kā citās Eiropas valstīs, mēs pat esam labāko vidū, iespējams, gan tāpēc, ka vienkārši trūkst ģimenes ārstu, kas varētu izrakstīt receptes. Arī rezistento baktēriju izplatība ir salīdzinoši neliela. Veiksmīgas koordinētas darbības rezultātā ir izdevies samazināt MRSA izplatību Latvijas slimnīcās. Starptautisku atzinību ir izpelnījusies multirezistentās tuberkulozes ierobežošana. Tomēr atsevišķi indikatori liecina par iespējamām lielām problēmām jau drīzumā. Strauji pieaug plaša spektra antibiotiku lietošana, un rezistence parādās tur, kur tā nekad nav bijusi. Infekciju slimības neievēro robežas. Mikroorganismi izplatās pāri visiem kontinentiem, pateicoties cilvēku kustībai.
Eiropas Antibiotiku diena ir tikai kārtējais atgādinājums, ka visās valstīs jārīkojas enerģiski un vilcināšanās var novest pie nelabojamām sekām. Mums būtu jādara viss, lai neatgrieztos pirmsantibiotiku ērā, kad pneimonija cilvēkam bija nāves spriedums.