Tas ir tuvredzīgi, valstij par to vēl būs dārgi jāmaksā
Māris Skudra, VCP priekšnieks
Pirmām kārtām, likvidējot iestādi, nebūs iespēju izpildīt [Valsts] civildienesta likumu un tiks apdraudēta arī civildienestā esošo cilvēku tiesību aizsardzība. Ja Valsts civildienesta pārvalde tiek likvidēta, vienīgā iespēja, kur ierēdņiem vērsties, ir administratīvās rajona tiesas. Pēc līdzšinējās pieredzes, administratīvās rajona tiesas nosaka, ka lietu sāk izskatīt pusotra gada laikā un lietu izskatīšana var ilgt divus gadus. Ja gadījumā pēc šiem trim četriem gadiem tiesa lemj, ka pret ierēdni ir piemēroti prettiesiski administratīvie akti, valstij būs gan jāmaksā par ierēdņa nenostrādātajiem mēnešiem visu šo gadu laikā, gan par prettiesiski piemērotajiem aktiem.
Manuprāt, tas ir tuvredzīgi, un es nevaru iedomāties, ka [Valsts] civildienesta likumu, ko iepriekš izpildīja 20 cilvēku, varētu izpildīt pieci cilvēki. Lielākā daļa VCP darbinieku par to brīnās un arī meklē citu darbu, jo negrasās iet strādāt uz Valsts kanceleju.
Cik es zinu, Tieslietu ministrijā ar nevienu šis jautājums nav saskaņots, arī valdības sēdē neviens par to nav runājis. Ir bijuši tikai premjera apsvērumi. Es pret ministru prezidenta lēmumu netaisos cīnīties, taču nepatīkami, ka tas netiek saskaņots. Ja kāda [Saeimas] frakcija mani sauks uz sarunām, es iešu. Var jau būt, ka šis jautājums kādu interesēs.
Attiecības var skaidrot tiesā
Gunta Veismane, Valsts kancelejas direktore
Tas valstij, pirmām kārtām ietaupīs līdzekļus. VCP tika izveidota 1993.gadā, un tās izveides iemesls bija [Valsts] civildienesta likuma ieviešana. Tagad tas jau ir ieviests un strādā. Taču tā funkcija, ko VCP pārspīlēja, bija kontrole pār vadītāja rīcību. Turklāt tagad jau Administratīvā procesa likums paredz, ka ierēdnis un vadītājs var vērsties tiesā, ja viņiem ir kādi iebildumi vienam pret otru. Tas var būt starpposms starp ierēdni un vadītāju.
Nav tādas kontroles institūcijas [kā VCP] nevienā no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Bija Polijā, bet to likvidēja īsi pēc iestāšanās ES. Igaunijā un Lietuvā tādas institūcijas nekad nav bijis, un viņi kaut kā bez tās var iztikt.
Nav problēma, ja funkcijas nepazūd
Vita Tērauda, sabiedriskās politikas centra Providus direktore
Šeit ir jautājums, kā tās funkcijas, ko Valsts civildienesta pārvalde veica, tiks veiktas nākotnē. Kā es saprotu, uzskaites sistēma, atalgojums nonāks Finanšu ministrijas pārziņā, bet attīstības politika — Valsts kancelejas pārziņā.
Es nesaskatu problēmu iestādes likvidācijā, ja tās funkcijas, ko iestāde veica, tiek saglabātas, ar tām nodarbojas citas institūcijas.