Daudze. Viņaprāt, vairākums cittautiešu, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, šobrīd brīvi runā un raksta latviski. "Tas ir pozitīvais iznākums no izglītības reformas, kas savulaik izraisīja tik plašu rezonansi un protestus. Tāpat fakts, ka krievu skolās ar katru gadu arvien vairāk priekšmetu tiek mācīti valsts valodā. Tas ne vien samazina sabiedrības nošķirtību valodas barjeras dēļ, bet arī veicina izpratni par latviskajām vērtībām," uzskata G.Daudze.Viņš gan norāda, ka, protams, var atrast cilvēkus, kas latviešu valodu nezina un, visticamāk, nekad nezinās, bet tie lielākoties ir gados vecāki lielpilsētu iedzīvotāji. Un nekādu apdraudējumu latviskajai identitātei viņi nerada. "Savukārt krievu jaunieši bieži vien valsts valodā runā krietni labāk par vienu otru cilvēku, kurš sevi lepni sauc par "tīrasiņu latvieti". Ja atceramies, jaunlatvieši savulaik karoja pret tā sauktajiem kārklu vāciešiem. Es atvainojos, bet šobrīd mēs lēnām kļūstam par "kārklu angļiem". Par to it kā nav populāri runāt, bet jāsaprot, ka latvisko identitāti var zaudēt, ne tikai runājot kādā no slāvu valodām, bet arī vienkārši lēnā garā pārņemot anglicismus, angliskas teikumu konstrukcijas un frāzes," pauž G.Daudze.
Daudze: Latvisko identitāti var zaudēt, ne tikai runājot kādā no slāvu valodām
Saeimas priekšsēdētājas vietnieks un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) neredz apdraudējumu latviskajai identitātei. "Cita lieta, ka ir spēki, kas vienmēr cenšas pretnostatīt cilvēkus, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, pret tiem, kuriem dzimtā valoda ir cita, īpaši krievu," intervijā Latvijas Avīzei saka G.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.