Teju gadu KNAB priekšnieka amatā pabijušais Normunds Vilnītis daļu kritikas uzņem kā pamatotu. Viņš arī trešdien pāris stundu pirms "Delnas" pētījuma prezentācijas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina, ka padoto vidū vērojams izdegšanas sindroms, jo stipri vien samazinātas sociālās garantijas. "Tā esot liela problēma. Kā to mainīt, tā ir mana problēma, un es par to domāšu," viņš sacīja.
"Delna" pētījumā, kur vētīta biroja darbība 2008.gadā un pērn pirmajā pusgadā, secina, ka KNAB vēl arvien ir sabiedrības uzticība un birojs visumā sekmīgi strādā administratīvās korupcijas apkarošanā, taču esot jāstiprina spēja apkarot augsta līmeņa politisko korupciju, kas iespējams vienīgi kompleksi.
KNAB darbu būtiski ietekmējot normatīvo aktu nepilnības. KNAB statuss - atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā - radot KNAB darbības ietekmēšanas riskus, jo īpaši no premjera puses, ar kura starpniecību tiek realizēta pārraudzība un kura tiesības, kā pierāda līdzšinējā prakse, nav interpretējamas nepārprotami.
Biroja kolektīvs esot profesionāls un atbildīgajos amatos ir kvalificēti darbinieki ar ilgstošu pieredzi, tomēr viņos vērojams izdegšanas sindroms. Sākotnēji saliedētais kolektīvs nogurstot no ilgstošā vadītāja nomaiņas procesa, vadības stilu maiņas, kā arī darba specifikas dēļ.
KNAB darbā vērojamas grūtības, izmeklējot noziegumus, kas saistīti ar sarežģītām finanšu operācijām, un noziegumus, kuros nav ilggadējas izmeklēšanas prakses.
Tā izpēte liecinot, ka dažādu līmeņu darbiniekiem ne vienmēr ir vienāda izpratne par iestādes prioritātēm, kas izriet no nepilnībām KNAB iekšējā komunikācijā.
KNAB ir iestāde, kurai būtu jākalpo par paraugu citām valsts iestādēm korupcijas risku novēršanā, tomēr KNAB nav izveidota caurredzama pretendentu atlase un darbinieku atlasei tiek izmantotas dažādas iekšējos normatīvajos aktos iepriekš nenoteiktas metodes.
Visumā KNAB darbība atbilstot izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem, atsevišķos jautājumos tos pat pārsniedzot. Tomēr ne visos jautājumos plānotie rādītāji ir adekvāti korupcijas apkarošanas jomā. Nosakot rezultatīvos rādītājus attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu, acīmredzami nav ņemta vērā reālā kapacitāte, lietu dažādība, laiks, kas nepieciešams informācijas iegūšanai no ārvalstīm.
Savukārt partiju finansēšanas kontroles jomā izvirzītais rezultatīvais rādītājs ir vispārīgs, vāji saistīts ar realitāti un būtu aktualizējams.
KNAB stratēģija nesaturot rezultatīvo rādītāju priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē, kas ir ļoti nozīmīga KNAB darbības joma, īpaši pēc KNAB pilnvaru palielināšanas normatīvajos aktos.
Vilnītis ar pētījumu ir rūpīgi iepazinies, taču visam tajā minētajam nepiekrīt un viņam "sirds dziļumos" jau neesot patīkami dzirdēt kritiku. Tā viņš paziņoja pētījuma prezentācijā.
Lai arī kritizēts par atbilstošas komunikācijas trūkumu ar sabiedrību, Vilnītis norādīja, ka viņa nosacījums ir parādīt sabiedrībai, ka birojā strādājošie ir komanda un Vilnītis ir tikai biroja sastāvdaļa.
Vilnītis piekrīt, ka birojam ir jātiecas pēc augstākiem darba rezultātiem un augstākas latiņas sasniegšanas, viņš atzīst, ka, kopš atrodas amatā, lielas lietas birojs neesot sācis izmeklēt.
Tas esot arī viens no iemesliem, kāpēc esot nesaprašanās ar atsevišķiem darbiniekam. "Varbūt mans vadības stils nav tāds kā iepriekšējam vadītājam, un es atsevišķos jautājumos esmu uzstājīgāks."
Viņš arī noraida pārmetumus, ka pretendentu atlase esot necaurredzama. Šī joma esot sakārtota un ir izstrādāts atbilstošs nolikums.
Nekādus draugus un radus viņš birojā nepieņemot. "Man nav ko slēpt, esmu atklāts".
Tikmēr ar KNAB darbu pārsvarā ir apmierināti vismaz daļa parlamentāriešu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš trešdien pēc Vilnīša sniegtā KNAB darbības pārskata uzklausīšanas paziņoja, ka birojs darbu izdarījis pozitīvi. Attiecīgie rezultāti par to liecinot. "Pieeja, ar kādu iestādes vadītājs veic savus uzdevumus, ir atbalstāma un pozitīva. Komisija padarīto darbu vērtē pozitīvi un arī vadītāja darbu vērtē pozitīvi."