Grozījumi paredz noteikt, ka iekšzemes nodokļu maksātājam, kurš saņēmis algota darba ienākumus līdz 4000 eiro, kas kādā no ES dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ir tiesības neiesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdēs pirms vairāk nekā gada tika spriests, ka attiecīgie grozījumi varētu nest skaidrību ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, ka, atgriežoties dzimtenē, viņiem nebūs nepieciešams šādā veidā atskaitīties par algotā darba ienākumiem citā valstī, par kuriem nomaksāti nodokļi. Tādā veidā tiks novērsts nepamatots uztraukums, kas varētu būt kā viens no šķēršļiem, lai pieņemtu lēmumu par atgriešanos Latvijā.
Atbilstoši pašlaik spēkā esošajai likuma ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' redakcijai Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par ārzemēs gūtiem ienākumiem, norādot ārvalstīs gūtā ienākuma apmēru, veidu un samaksāto nodokli arī gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests šādu informāciju saņem no ES dalībvalstīm, izmantojot automātiskās informācijas apmaiņas sistēmu tiešo nodokļu jomā, teikts komisijas iesniegtā likumprojekta anotācijā.
Pēc grozījumiem likumā tiks noteikts, ka iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, vai saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no ES dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli, ja viņa saņemto likumā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz 4000 eiro, ir tiesības neiesniegt deklarāciju. Likumā būs minēti arī citi gadījumi, kad deklarācijas nebūs jāiesniedz.
Likumprojektā noteiktais deklarēšanas atbrīvojums ir piemērojams tikai attiecībā uz algota darba ienākumiem, kas gūti kādā no ES dalībvalstīm, bet netiek attiecināts uz nodokļu maksātājiem, kas ienākumus gūst ne ES dalībvalstīs arī gadījumos, kad ienākumi gūti valstīs, ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Tas saistīts ar to, ka obligātā automātiskās informācijas apmaiņas sistēma tiešo nodokļu jomā un datu apmaiņa minētās sistēmas ietvaros tiek nodrošināta tikai starp ES dalībvalstīm. Savukārt prasība par informācijas apmaiņu ar valstīm, ar kurām ir noslēgta konvencija, nav obligāta. Minētā iemesla dēļ Valsts ieņēmumu dienests informāciju par Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem saņem ne no visām valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgta konvencija.
Grozījumi attiecas arī uz citu jautājumu. No 2016.gada 1.maija no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli būs atbrīvoti ES bērnu uzraudzības programmas darbinieki. Tas attieksies uz ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas līdzfinansētajā projektā "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" gūtajiem ienākumiem, ja darbinieks strādās nestandarta darba laiku un piedalīsies minētajā projektā.
Par izmaiņām Saeimai vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.