Par likumprojektu nobalsoja JV un AP frakcijas, kā arī seši deputāti no Saskaņas - Valērijs Agešins, Vjačeslavs Dombrovskis, Boriss Cilevičs, Regīna Ločmele-Luņova, Evija papule un Igors Pimenovs. Balsojumā atturējās saskaņietis Nikolajs Kabanovs, bet nebalsoja Ļuboca Švecova.
Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".
Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.
Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.
Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.
Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts, ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar tiesas spriedumu izsludināts par mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā viens ar otru, dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu varētu izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis viens no dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.
Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka dzīvesbiedriem ir "pienākums gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību". Tāpat topošā likuma tekstā teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi, atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos, turklāt dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja kustības Dzīvesbiedriem, kura ir šī likumprojekta autors, vadītājs Kaspars Zālītis, likumprojekts ir sabiedrības iniciatīva, kuru virzīja divu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji. Likumu ieteica virzīt arī biedrība ģimenes atbalstam Tēvi un resursu centrs sievietēm Marta.
Kā norāda likumprojekta autori, pašlaik visvairāk no regulējuma neesamības cieš cilvēki ar neapskaužamu sociālo situāciju, kuri nevar atļauties notāra pakalpojumus testamenta sastādīšanai vai neprot iedziļināties likumos, tomēr ilgus gadus ir dzīvojuši kopā ar vienu partneri.
Tāpat likumprojekta autori norādīja, ka Dzīvesbiedru likums atvieglotu mantošanas tiesības, kas savukārt ir būtiski svarīgas nelaulātiem pensionāru pāriem - nereti, vienam dzīvesbiedram nomirstot, otrs faktiski paliek bez mājokļa vai līdzekļiem, lai nodrošinātu turpmāko dzīvi. Likumprojekts paredz tiesisku aizsardzību arī gadījumos, ja dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopīgu mājokli vai pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos.
Zālītis uzsvēra, ka likumprojekts paredzēts divu cilvēku, kuri rūpējas viens par otru, kopības regulēšanai. "Likums ir vērsts uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo visu pirms ikvienam ir nepieciešams sakārtot attiecību jautājumu, kamēr viss ir kārtībā. Šis likums ir radīts, lai sniegtu papildus stabilitāti un drošību attiecībās, kas balstītas uz rūpēm un savstarpēju atbalstu un atbildību," skaidroja kustības Dzīvesbiedri vadītājs.
Kustības pārstāvis uzsvēra, ka šis likumprojekts radīts ikvienam, jo palīdzēs regulēt dažādas tuvas cilvēku attiecības, tostarp atvieglos dažādus ikdienas jautājumus. Piemēram, patlaban likums nosaka, ka, ja pāris, kurš dzīvo faktiskā kopdzīvē, viens otram pārskaita naudu, un tas pārsniedz pieļaujamo limitu, par to ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, tomēr, ja šis pāris būs noslēdzis Dzīvesbiedru līgumu, tā vairs nebūs.
Arī biedrības Marta vadītāja Iluta Lāce atbalsta šī likumprojekta virzību, jo jebkura ģimene ir sabiedrības daļa, un valstij tā ir jāatzīst. Mūsu redzeslokā ik dienas nonāk daudz faktisku, bet nereģistrētu attiecību, kuras likums pašlaik "nepamana", norāda Marta vadītāja.
Lāce uzsvēra, ka visvairāk no esošā regulējuma cieš sievietes un viņu bērni, nonākot ievainojamās situācijās. "Iemesli, kāpēc cilvēki nereģistrē laulību, ir visdažādākie - no finansiāliem aspektiem līdz personiskām izvēlēm, un sabiedrība tās nemainīs tikai tāpēc, ka daļai politiķu šķiet, ka visiem jādzīvo laulībā. Tas tikai padara daļu sabiedrības neaizsargātāku, savukārt Dzīvesbiedru likums šiem cilvēkiem dotu iespēju aizsargāt kopīgo īpašumu un pieņemt svarīgus lēmumus," sacīja "Martas" pārstāve.
AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts bija norādījis, ka Dzīvesbiedru likums būšot "likums ikvienam". "Mēs sniedzam papildus instrumentu, lai sniegtu drošību divām fiziskām personām, kuras dzīvo kopā," gaidāmā likumprojekta būtību iezīmēja politiķis.
Pavļuts uzsvēra, ka jaunais likums "neaizvietos un nekāda gadījumā neapdraudēs laulības institūtu". Tas sniegs papildus drošību arī tām ģimenēm, kuru attiecību pamatā ir rūpes vienam par otru un kopēja saimniekošana, tajā skaitā kopā dzīvojošiem senioriem, norādīja politiķis.
AP līdzpriekšsēdētājs apgalvoja, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju atbalstot attiecību regulējumu, ko atspoguļos topošais Dzīvesbiedru likums. Politiķis norādīja, ka nevajadzētu pieļaut jautājuma skatīšanu tikai no kādas vienas prizmas, kamēr tas skar visas sabiedrības vajadzības un intereses.
Redz, kur
Pravietisnejaukais
no Jūrmalas