Tā izskatās politiskās reklāmas ierobežojums dzīvē - apmaksātas reklāmas vietā politiķi taisa cirku par brīvu, izmanto amata iespējas, cik var. Priekšrocības šajā spēlē ir tiem, kuri jau ir pie varas. Premjera un ministru gaitām parasti seko kā ar neredzamu līmi pielīmēts žurnālistu pulciņš.
Vai tad ir vēl vienkāršāks veids, kā, neko nedarot, premjeram iekļūt ziņu topa augšgalā, kā piedraudēt atlaist kādu ministru? Ne no savas partijas, bet politiskā konkurenta partijas, protams.
Mēnesi pirms vēlēšanām Valdis Dombrovskis ir palicis dūšīgs. Nē, ne Vienotības ministru Arti Kamparu par sliktu darbu ir piedraudējis atlaist Dombrovskis, bet Uldi Auguli no ZZS.
Uldis Augulis, neskatoties uz Valda Dombrovska un Arta Kampara novilcināšanas politiku attiecībā pret nacionālo aviokompāniju airBaltic, ir nolēmis rīkoties, lai beidzot palielinātu uzņēmuma pamatkapitālu. Šķiet, tieši Ulda Auguļa rīcība ir izsaukusi Valda Dombrovska naidu.
Īpaši cinisku liekulību tautā mēdz saukt par jezuītismu. Tāpēc par darbību Uldis Augulis no Valda Dombrovska saņem pārmetumus «bezdarbībā». Kaut gan tieši premjera politika attiecībā pret airBaltic pēdējo gadu laikā savā būtībā ir bezdarbība, kas robežojas ar kaitniecību pret valsti.
Valda Dombrovska valdība vēl tikai pagājušajā gadā akceptēja airBaltic akcionāra līguma maiņu, kas bija saistīta ar finansiāli būtisku valsts ieguldījumu uzņēmumā konvertējamo obligāciju veidā. Šajā situācijā Valdim Dombrovskim bija visi trumpji rokās. Viņš šajā brīdī būtu varējis iespaidot akcionāru līguma izmaiņas, nostiprinot valsts intereses tajā, ja vien to būtu vēlējies. Tā vietā Valdis Dombrovskis slēpa no sabiedrības, ka viņa valdības laikā vispār ir noslēgts jauns airBaltic akcionāru līgums. Tīši maldināja ģenerālprokuroru, nedēļu pirms pagājušajām vēlēšanām taisot antikampaņu pret bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru.
Tagad Dombrovskis ir atradis citu pirmsvēlēšanu vaininieku airBaltic jautājumā, lai nebūtu jāatbild pašam.