Iepriekš piedzīvotā straujā ekonomikas izaugsme un bezatbildīgā finanšu politika daļā sabiedrības bija radījusi ilūziju par mūžīgu ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas pamatlikumi - ekonomikas cikliskuma teorija, pretcikliska fiskālā politika tika uztvertas vien kā teorētiskas abstrakcijas gan Latvijā, gan arī daudzās citās pasaules valstīs. Tomēr Latvija izcēlās pat uz kopējās bezatbildības fona – divciparu ekonomikas izaugsme, bet budžets vēl aizvien ar deficītu, divciparu inflācija, tekošā konta deficīts virs 20% no IKP, kredītu apjoms ekonomikā dažu gadu laikā četrkāršojies, nekustamā īpašuma cenas augstākas kā attīstītajās rietumvalstīs. Rezultātā, sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei, Latvija bija viena no krīzes smagāk skārtajām valstīm. Cilvēkiem bija grūti noticēt, ka iepriekš sludinātie sasniegumi pēkšņi izrādījušies vien tukšs burbulis. Sabiedrība pamatoti jutās piekrāpta, bet par to atbildīgie politiķi centās nemanāmi pamest varas skatuvi, atstājot atvērtu jautājumu: kurš būs tas spēks, kas tik neapskaužamā situācijā vēlēsies uzņemties politisko risku vadīt valdību, bet pats galvenais – arī atbildību par valsts bankrota novēršanu?
Divu gadu laikā esam novērsuši valsts maksātnespējas risku, pārvarējuši ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākuši valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru - ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā.
Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos – fiskālā konsolidācija, sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai un ekonomikas sildīšanas pasākumi.
Valsts finanšu stabilizācija iepriekšējos divos gados neapšaubāmi bija centrālais valdības darba kārtības jautājums. Šajā laikā tika sagatavoti grozījumi 2009.gada budžetā, kā arī valsts budžets 2010. un 2011.gadam, paredzot būtisku budžeta deficīta samazināšanu. Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta 2,1 miljrd. latu apmērā, no kuriem 1,3 miljrd. latu ir izdevumu pusē, bet 0,8 miljrd. latu ieņēmumu pusē. Tādējādi no kopējās konsolidācijas gandrīz divas trešdaļas tika veiktas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē. Minētais darbs jāturpina arī šogad un 2012.gada budžetā jāsasniedz Māstrihtas kritērijs – budžeta deficīts zem 3% no IKP. Attiecīgi, 2012.gada budžets būs pēdējais, kurā nāksies nodarboties ar fiskālo konsolidāciju. Laikā, kad daudzās ES valstīs finanšu krīzes vēršas plašumā, Latvija aizvien biežāk tiek pieminēta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanā. Finanšu tirgū ir nodrošināta stabilitāte - starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valsts vērtspapīru izsolēs pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, uzlabojas Latvijas kredītreitings un tā nākotnes redzējums.
Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus ar mērķi nākotnē izskaust iespēju politiskam diletantismam un bezatbildībai no jauna novest valsti bankrota un kraha priekšvakarā. Tādēļ valdība strādā pie Fiskālās disciplīnas likuma, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus un maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu atkarībā no makroekonomiskajiem rādītājiem. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās ES dalībvalstīs, nodrošinot lielāku finansiālo stabilitāti.
Valsts finanšu stabilizācija ielika pamatu
ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai. Ekonomikas pieaugums gada griezumā
atsākās pagājušā gada otrajā pusē un šogad plānojam 3,3% ekonomikas
pieaugumu. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās
izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Daudzu apšaubītā
iekšējā devalvācija ir atjaunojusi valsts konkurētspēju. Kā ekonomikas
dzinējspēku sevi ir parādījusi ražošana un eksports – rūpniecības
produkcijas izlaide 2010.gadā ir pieaugusi par 14%, bet eksports – par
29%. Tie jau ir ļoti nopietni pieauguma pasākumi.
Būtiska loma
ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā ir arī valdības veiktajiem ekonomikas
sildīšanas pasākumiem. Esam pārdalījuši ES fondu līdzekļus par labu
uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam vienkāršojusi ES fondu
apguves procedūras un būtiski paātrinājuši līdzekļu apguvi. 2010.gadā ES
fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 454 milj. latu, kas ievērojami
pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Arī 2011.gadā plānojam maksimāli
izmantot ES fondu dotās iespējas – tās ir programmas uzņēmējdarbībai un
inovācijām, cilvēkresursiem un nodarbinātībai, kā arī ieguldījumi
infrastruktūrā. No citiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem būtu
pieminami ekportkredītu garantiju sistēmas ieviešana, mikrouzņēmumu
atbalsta pakete un konsekventa administratīvā sloga samazināšana.
Jaunā kvalitātē ir uzsākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju "Polaris", lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju aktivitātes investīciju piesaistei. Lai skaidrāk definētu mērķus un uzdevumus valsts konkurētspējas palielināšanā, tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros definējot investīciju piesaistes stimulus.
Viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana. Atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Pagājušajā gadā valdība apstiprināja ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas un administrēšanas, administratīvā sloga mazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās. Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina šogad plānojam nodrošināt 60 milj. latu virsplāna nodokļu ieņēmumu.
Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai pēdējo gadu laikā nozīmīga loma ir 2009.gada rudenī ieviestajam „sociālās drošības tīklam”. Tas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu un izmaksas termiņu ierobežojumu atcelšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju jeb t.s. simtlatnieku programmu, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.
Viena no būtiskākajām sociālajām problēmām ir vēl aizvien augstais bezdarbs. Kaut arī bezdarba līmenis kopš pagājušā gada martā sasniegtā augstākā līmeņa – 17,3%, pakāpeniski samazinās, tomēr tas aizvien saglabājas augstā līmenī – virs 14%. 2010.gada laikā pastāvīgā darbā ir iekārtojušies 97 tūkstoši cilvēku, kas ir par 37 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gadā. Turpmākai bezdarba mazināšanai ir nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Jau veiktās politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību pēc kuponu metodes. Tomēr tikai ar sociālajiem pasākumiem bezdarba problēmu atrisināt nevarēs - risinājuma pamatā ir ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jaunu darba vietu radīšana.
Pēc smagiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem un nepopulāriem lēmumiem, „Vienotība” tomēr uzvarēja 10.Saeimas vēlēšanās. Manuprāt, tas liecina, ka vēlētāji ir balsojuši par stabilitāti, Latvijas ekonomikas stabilizācijas sekmīgu pabeigšanu un noraidījuši populismu. Vienlaikus, tas ir uzticības kredīts valdībai, kas uzliek lielāku politisko atbildību un ko nedrīkst izniekot.
Valdības darbs pakāpeniski jāpārorientē no krīzes vadības pasākumiem uz ilgtspējīgu attīstību. Darbs pie strukturālajām reformām līdz šim bija vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu, tagad uzsākts to otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldes efektivitāti. Reformu vadības grupā esam panākuši vienošanos par tālāko strukturālo reformu principiem un virzieniem, atbilstoši kuriem ministrijas gatavo savus priekšlikumus. Tos izskatīsim kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un vienosimies par kārtību un atskaites mehānismu konkrēto reformu pasākumu ieviešanai. Ministriem ir jāapzinās, ka nav iezīmētu robežu starp mana ministrija un citas ministrijas. Ir vienots valdības darbs valsts nākotnei, kas prasīs reformas šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Galvenais strukturālo reformu rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai – nodrošinot kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem, kāpinot valsts pārvaldes efektivitāti.
Reformu mērķis ir panākt, lai ar esošajiem resursiem valsts savas funkcijas veiktu efektīvāk un kvalitatīvāk. Tomēr strukturālās reformas nav maģisks instruments, kas vienā mirklī dos papildus ietaupījumus valsts budžetam. Strukturālās reformas nav gluži tas pats, kas budžeta konsolidācija. Citiem vārdiem sakot, augļi no tā, ka veiksim valstij neraksturīgo funkciju samazināšanu un saimnieciskāk pārvaldīsim valsts resursus, ienāksies pakāpeniski.
Svarīgs jautājums valdības dienaskārtībā būs sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšana. Sociālā budžeta uzkrājums drīz būs izsmelts, bet izdevumi tikai turpina palielināties. Bez ilgtspējīgiem un pārdomātiem risinājumiem pensiju sistēmā tās stabilitāte ir apdraudēta. Tā nav tikai Latvijai raksturīga problēma. Demogrāfiskās problēmas skar visu Eiropu, palielinās pensijas vecuma cilvēku īpatsvars iepretī darbaspējīgo skaitam. Līdzīgas problēmas būs jārisina visām Eiropas Savienības valstīm.
2010.gadā ir uzsākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas, kas tuvākajā laikā dos pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Šogad tas jāturpina, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un kontroli par to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošo personu atlasi, piegādātāju un sadarbības partneru izvēli.
Nopietni jāstrādā pie valsts konkurētspējas celšanas: palielinot darba ražīgumu un nodrošinot aizvien pieaugošu pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā, kas balstīta gan uz zinātnes un pētniecības sasaisti ar ražošanu, gan tiešajām ārējām un iekšējām investīcijām mūsu valsts ekonomikā. Lai veiksmīgi risinātu valsts konkurētspējas jautājumus, ir uzsākts darbs pie pirmā visaptverošā valsts konkurētspējas izvērtējuma, kura pirmie rezultāti parādīsies jau nākamā gada pirmajā pusē. Šis izvērtējums liks pamatus visaptverošai valsts konkurētspējas uzraudzības sistēmas izveidei.
Šī Latvijai tik izšķirīgā laika lēmumu nozīmi un ietekmi uz valsts attīstību vērtēs ekonomisti un sociologi, vēsturnieki un mediji, kam jau šobrīd ir savs sakāmais. Tomēr īstais risinājums būs atbildē uz jautājumu: vai pārskatāmā nākotnē Latvija no valsts, kas bijusi krīzes vissmagāk skartā Eiropas Savienībā, kļūs par valsti ar veiksmīgu un modernu ekonomiku, izglītotu sabiedrību, augsti kvalificētu darbaspēku un vietu, kur vēlas investēt pasaules veiksmīgākās kompānijas. Esam vēsturiskas izvēles priekšā - vai doties atpakaļ pa stagnācijas un atpalicības ceļu, vai tomēr apzināties sevi kā stipru nāciju, kas vēlas dzīvot Latvijā - vienā no Eiropas veiksmīgākajām valstīm un vienojas kopīgam darbam šī mērķa labā.
Pateicos visiem, kas ir konstruktīvi kritizējuši, sadarbojušies un atbalstījuši!