Pēc premjera vārdiem, TP ar šādu rīcību "mēģina torpedēt" starptautisko aizdevumu, kā arī apdraud Satversmes tiesas sprieduma par pensijām izpildi un valsts finanšu stabilitāti.V.Dombrovskis uzskata, ka TP rīcībā nav nekāda juridiska pamata un nav skaidrs, kāpēc pilnvarojuma saņemšanai tiek piedāvāts likumprojekts "ar kaut kādiem Zalāna plāniem par reorganizāciju". Premjers uzsvēra, ka Saeimā jau iesniegtais lēmumprojekts par pilnvarojumu ir pietiekams, lai valdība pēc tā saņemšanas varētu parakstīt nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK).Vēl pagājušo ceturtdien TP atbalstīja Saeimā sagatavotā lēmumprojekta par pilnvarojumu valdībai pieņemšanu. Piektdien ar paziņojumu, ka Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana, nāca klajā TP līderis Andris Šķēle, savukārt pēc tam nedēļas nogalē kuluāros jau izskanēja runas, ka TP varētu būt alternatīvs priekšlikums.Par lēmumprojektu Saeima plānojusi lemt ceturtdien. Pēc premjera teiktā, pirms Saeimas sēdes ceturtdien no rīta vēl notiks koalīcijas frakciju sanāksme, lai izrunātu jautājumus par aizdevumu. Premjers pauda cerību, ka TP spēs konstruktīvi strādāt un aicināja partiju atbildīgi pieiet šim jautājumam. Jau iepriekš viņš atzina, ka Saeimas pilnvarojums valdībai slēgt vienošanās ar aizdevējiem būs uzticības balsojums starptautisko aizdevēju programmai.Tomēr TP frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece arī pēc koalīcijas padomes uzsvēra, ka TP nepiekāpsies un turpinās virzīt izskatīšanai Saeimā pašu iesniegto likumprojektu. Uz jautājumu, vai TP apzinās, ka tādējādi var tikt apdraudēta valdības stabilitāte, V.Muižniece norādīja, ka, viņasprāt, situācija tāda nebūšot un ka valdības stabilitāti tas neapdraudēs. Pēc viņas teiktā, premjera norādītie riski ir pārspīlēti un esot tāda "cilvēku baidīšana".
Kā vēstīts, TP pirmdien koalīcijas padomē nāca klajā ar jaunu alternatīvu priekšlikumu, kā pilnvarot Ministru kabinetu aizņemties naudu un slēgt līgumus ar starptautiskajiem aizdevējiem. Pretēji pagājušo ceturtdien Saeimā iesniegtajam pilnvarojuma lēmumprojektam, kuru atbalstīja valdība un parakstīja finanšu ministrs Einars Repše (JL), TP piedāvā Saeimai lemt par likumprojektu, kas pilnvaro valdību aizņemties finanšu līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros.
Pirms koalīcijas padomes sēdes TP sagatavotais likumprojekts nebija pieejams ne premjera Valda Dombrovska pārstāvētā Jaunā laika pārstāvjiem, informācija par tā tekstu nebija arī Zaļo un zemnieku savienības rīcībā, Dienai apstiprināja abu partiju līderi.
Pēc V.Muižnieces teiktā, TP priekšlikums skaidrāk definē, kādas ir valdības pilnvaras, parakstot aizņemšanās līgumus ar aizdevējiem, tāpat TP sagatavotais likumprojekts nosaka vairākus pienākumus valdībai, kā arī paredz, ka izmaiņas nodokļos, sociālajā jomā un budžeta izdevumos, ja tādas tiek paredzētas dokumentos SVF vai Eiropas Komisijai EK, jāsaskaņo ar Saeimu. Pēc V.Muižnieces teiktā, pagājušonedēļ Saeimā iesniegtais lēmumprojekts ir atbalstāms, taču tas ir nepietiekams, lai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam pensiju lietā valdība saņemtu Saeimas pilnvarojumu, pirms tiek slēgti līgumi ar aizdevējiem. Viņas skatījumā TP sagatavotais likumprojekts šo problēmu atrisina un nodrošina, ka pirms būtiskām izmaiņām, kuras valdība apņemas līgumos ar aizdevējiem, tiek saņemta Saeimas piekrišana.
TP piedāvātajā likumprojektā ir deviņi panti. Pirmie divi ir tādi paši kā jau pagājušajā nedēļā apspriestajā lēmumprojektā, savukārt nākamie konkrētāk nosaka, kā izmantojams aizņēmums, kā arī paredz uzdevumus valdībai saistībā ar aizdevumu. Tā, piemēram, likumprojekts nosaka, ka valdībai ik ceturksni jāsniedz Saeimai pārskats par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi, tāpat tas paredz, ka jebkurus grozījumus saprašanās memorandā ar EK un nodomu vēstulē SVF, kas var skart nodokļu likumus, valsts budžeta likumu un būtiskus sociālās jomas normatīvos aktus, valdība var veikt, saņemot ikreizēju iepriekšēju Saeimas piekrišanu. TP sagatavotais likumprojekts arī nosaka Ministru kabinetam, ka turpmāka kopējā nodokļu sloga palielināšana nav atbalstāma, kā arī to, ka komercbanku, kuru kapitālā ir nozīmīgs valsts līdzekļu tiešs vai netiešs ieguldījums, reorganizācijas plāniem nepieciešams Saeimas akcepts. Faktiski tas nozīmē, ka, pirms tiks lemts par Parex un Hipotēku bankas reorganizāciju, valdībai būtu jāsaņem parlamenta piekrišana.
Tāpat TP rosina noteikt, ka valdībai līdz 2010.gada 1.martam Saeimā jāiesniedz rīcības plāns par ministriju skaita samazināšanu, bet ieturētās pensijas valdībai ir jāatmaksā šā gada aprīlī.
(pievienotas pirmās piecas rindkopas)