Tajos paredzēts, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam patlaban plānoti 3,017 miljardu latu apmērā, kas ir par 290,9 miljoniem latu mazāk nekā šā gada budžetā.
Premjers skaidroja, ka šie bāzes izdevumi tiekot noteikti samērā tehniski un kalpojot kā atspēriena punkts budžeta veidošanā. "Tālāk tiks precizēts makroekonomiskais scenārijs. Kad visi komponenti būs redzami, varēs arī redzēt budžeta apjomu," sacīja V.Dombrovskis.
V.Dombrovskis arī norādīja, ka "nevienu nozari neizslēdzam no potenciālās konsolidācijas".
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atkārtoti uzsvēra, ka budžeta konsolidācijas kontekstā nevarot būt nekādas runas par pensiju vai to piemaksu samazināšanu.
Finanšu ministrijas (FM) iesniegtais bāzes izdevumu aprēķins, kas vēl tiks precizēts, paredz, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,017 miljardu latu apmērā, kas ir par 290,9 miljoniem latu mazāk nekā apstiprinātie izdevumi.
2011.gada valsts budžeta likumā. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam aprēķināti 2,776 miljardu latu un 2014.gadam - 2,69 miljardu latu apmērā.
Valdība ārkārtas sēdē šos rādītājus pamatā akceptējusi, kā arī uzdevusi FM precizēt bāzes izdevumu aprēķinus vairākās pozīcijās, piemēram, Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei paredzēto līdzekļu apjomu un ar sociālās drošības tīkla turpināšanu saistītiem pasākumiem. Kopējo izdevumu bāzes apjomu šie papildus pasākumi varot izmainīt palielinājuma virzienā.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 1,415 miljardu latu apmērā, 2013.gadam - 1,4 miljardu latu apmērā un 2014.gadam - 1,264 miljardu latu apmērā.
2012., 2013. un 2014.gada valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar 2011.gada valsts budžeta likumā paredzētajiem attiecīgi samazināti par 20 miljoniem, 34,8 miljoniem un 170,4 miljoniem latu.
Valsts budžeta bāzes izdevumi ir tāds finansējuma apjoms, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, un uz tiem tiek attiecināta turpmāka izdevumu samazināšana (konsolidācija). Pēc tam, ņemot vērā bāzes izdevumus un konsolidācijas apmēru, tiek aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei.
Finanšu ministrija pirmdien informējusi Ministru kabinetu arī par nesaskaņotajiem ministriju papildu finansējuma pieprasījumiem pamatfunkciju īstenošanai - 2012.gadā par 107,85 miljoniem latu, 2013.gadā - par 118,76 miljoniem latu, 2014.gadā - par 113,9 miljoniem latu.
Informācija par pašvaldību plānotajiem izdevumiem tiek aprēķināta un apkopota tikai tad, kad ir skaidrība par valsts budžeta galvenajiem rādītājiem.
Jau ziņots, ka starptautiskie aizdevēji sarunās ar Latvijas valdību norādījuši, ka nākamgad vēlētos redzēt daudz ambiciozākus valsts budžeta deficīta mērķus - zem noteiktās 3% robežas no iekšzemes kopprodukta -, kas nozīmētu vēl lielāku budžeta deficīta samazinājumu, nekā plānots līdz šim.
Savukārt kā konsolidāciju pamatvirzienu 2012.gadam un turpmākajiem gadiem valdība šobrīd ieņēmumu pusē vērtē nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kur, sākot ar 2012.gadu, paredzamā papildu fiskālā ietekme būtu aptuveni 7 miljoni latu gadā, kā arī ēnu ekonomikas apkarošana. Savukārt budžeta izdevumu pusē - pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta optimizācija, nodrošinot atlikušo nepieciešamo fiskālo ietekmi budžeta bilances (pēc EKS metodoloģijas) aizdevuma programmas mērķa sasniegšanai.
Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums "Par 2012.gada budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanu", ar kuru iepriekš aiz slēgtām durvīm iepazinās valdība.