Lai izveidotu pēc būtības jaunu valdību ar kaut nelielām cerībām atgūt sabiedrības uzticību, premjera kandidāts Valdis Dombrovskis (JL) nevēlējās iesaistīt koalīcijā visas četras tagadējās varas partijas, kurām būtu vairākums Saeimā. To viņš trešdien preses konferencē daļēji arī atzina, atsakoties no sadarbības ar LPP/LC un nepiekāpjoties šīs partijas līdzpriekšsēdētāja Aināra Šlesera nodomam saglabāt kaut vai pastarpinātu ietekmi viņa pagaidām vēl vadītajā Satiksmes ministrijā. Tautas partijas līderis Mareks Segliņš uzskata, ka JL mērķtiecīgi esot izstūmis aizejošā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) pārstāvēto partiju no koalīcijas, un izteica šaubas, vai valdībai iespējams atgūt uzticību, ja nav īstenots Valsts prezidenta aicinājums izveidot plašu koalīciju.
M.Segliņa izturēšanās liecināja, ka TP bez LPP/LC valdības veidošanā iesaistās ar gariem zobiem. Par to vedināja domāt arī TP valdes lēmums neizvirzīt kultūras ministra kandidātu un neakceptēt arī pārējos V.Dombrovska nosauktos ministru kandidātus, kamēr nav sagatavots valdības rīcības plāns un deklarācija. JL vadība informēja medijus, ka izšķīrusies trešdien rīkot preses konferenci un paziņot valdības sastāvu tikai tāpēc, ka tai šķitis — LPP/LC vēlas novilcināt valdības veidošanu, lai parādītu, ka V.Dombrovskis nav spējīgs to izveidot. V.Dombrovskis trešdien no rīta paziņoja valdības sastāvu, kurā ar viņa nosauktajiem ministru kandidātiem aicināja iesaistīties Jauno laiku — 14 mandāti, Tautas partiju — 21 mandāts, ZZS — 17 mandāti, Pilsonisko savienību — 7 mandāti un TB/LNNK — 5 mandāti Saeimā. Līdz šim nezināms bija PS deleģētais aizsardzības ministra kandidāts — diplomāts Imants Lieģis, kurš nav šīs partijas biedrs. Tādējādi PS atbildība par valdības darbību nav tik izteikta kā pārējiem partneriem.
Pamatoti varētu būt TP frakcijas vadītāja Māra Kučinska pārmetumi par dažām ačgārnībām valdības veidošanā, kad sarunas nevada pats premjera kandidāts, bet viņa partijas līderi Solvita Āboltiņa un Artis Kampars. Tās notiek neformālā gaisotnē, un sešās dienās visi potenciāli partneri pirmo reizi pie viena galda satikās tikai preses konferencē. Taču, ja TP patiesi vēlas strādāt kopā ar JL un izveidot labāko no iespējamajām valdībām, kā pieredzējis politiskais spēks varētu nākt palīgā JL. Valdības turpmāko likteni izšķirs tieši TP rīcība šajā tik izšķirošajā laikā, kad "atrodamies bezdibeņa malā un kad politiskajām intrigām vairs nav vietas", kā sacīja kāds TP biedrs.
Taču trešdien pēc LPP/LC atstāšanas opozīcijā vēl bijuši mēģinājumi "kaut ko labot", liecina JL pārstāvju sacītais, kas nav piekāpušies izteiktajām vēlmēm. Runa ir par centieniem panākt, lai Satiksmes ministriju tomēr vadītu nevis TB/LNNK pārstāvis Kaspars Gerhards, bet TP deleģēts pārstāvis. Tā vietā tēvzemiešiem atvēlētu Tieslietu ministriju, kur kā ministra kandidāts nosaukts M.Segliņš. TB/LNNK līderis Roberts Zīle Dienai atzina, ka JL vadība viņu ir informējusi par atsevišķu personu ierosināto rokādi, taču TB/LNNK uzticoties V.Dombrovska izvēlei un tam nepiekrīt, jo "valdības veidošanā ar amatiem nevar mainīties, kā ar dzīvokļiem".
Taču arī R.Zīle uzskata, ka I.Godmanim vajadzēja būt valdībā. I.Godmanim bija piedāvāts aizsardzības ministra postenis, un partijai bija nolemts uzticēt arī Kultūras ministriju, kur kā ministra kandidāte jau bija izraudzīta Ausma Cimdiņa. LPP/LC vēlējās redzēt I.Godmani iekšlietu ministra postenī. M.Segliņš pieļauj, ka V.Dombrovskim "ir bailes no stipra ministra, kāds būtu Godmanis". JL nevēlējās būt viens starp četrām vecās koalīcijas partijām. Arī Pilsoniskā savienība (PS), kuru izveidoja no JL aizgājušie biedri, nav tās uzticamākais sabiedrotais. Abu pretrunas bija pamanāmas arī preses konferencē. PS frakcijas vadītāja Anna Seile apgalvoja, ka partijai nav piedāvāts izglītības ministra amats. Tikai pēc tam, kad V.Dombrovskis norādīja, cik konkrēts ir bijis šis piedāvājums, A.Seile atzina, ka izglītības jomā iesāktās reformas vajadzētu turpināt tiem, kas tās iesākuši. Koalīcijai bez LPP/LC ir 64 balsis. Taču ZZS iepriekšējā darbība liecina, ka tā var atteikties balsot arī par ļoti būtiskiem jautājumiem, kā tas bija par novadu reformu. Zināms, ka tai ir jau sagatavotas arī principiāli svarīgas prasības sociālajā blokā. Tādējādi jebkura nepopulāra lēmuma pieņemšana kļūs apgrūtinoša, ja kāda no lielajām partijām tam nepiekritīs.