Dūles partija balstās Krimā veidotas reliģiskas kustības idejās

Manas domas par šo balagānu ir gaužām vienkāršas: Dulle ir šī paviršības, sekluma un diletantisma laikmeta kvintesence, jeb piektās pakāpes esence. Bez izglītības, bez idejām, bez jebkādas mazākās nojēgas par pasauli kopumā vai par kādu tās daļu atsevišķi ņemtu, šis pāraugušais pamatskolnieks ir sekli apgrābstījis populistiskas idejas. Plānā prātiņa dēļ nonācis par tām dziļā sajūsmā, no tā viņām apreibusi galva, jo sajuties teju vai Mesija (bet varbūt patiesi?) un tālāk aizrautīgi inducē šos murgus apkārtējos. Viņam ir izdevies novākt tādis pašus bērnišķīgus (infantilus) un aizrautīgus pieaugušos, kuru sajēgas vai izglītības līmenis ir pietiekami zems, lai viņi uz lētajiem spīguļiem uzkertos kā uz īsta zelta. Tā pa īstam man ir žēl Dulles. Jo tie sekotāji, kas dvēseles dziļumos ir aizķēries kaut cik saprāta palieku, agrāk vai vēlāk sapratīs, ka Dulle ir šarlatāns, un atgriezīsies dzīvē. Un lielāko tiesu katram no viņiem ir, kur atgriezties. Bet pats Viesturs (cik cēls un spēcīgs bija viņa vārds!) ir daudz štruntīgākā situācijā: viņam NAV kur atgriezties. Ārpus šīs māžošanās viņš ir apaļš nulle: ne izglītības, ne vērā ņemamu iemaņu darīt sabiedriski derīgu darbu, ne iestrādes kādā biznesā, pat ne elementārākā sapratne par realitāti. Vēja zieds, un tikai. Lūk, viņa patiesi ir žēl.