Izvērtējot visu 27 eirokomisāru pēdējos piecos gados paveikto, "Economist" raksta, ka Piebalgs ir viens no retajiem, kuram ar savu rīcību izdevies panākt, ka termiņa beigās viņu ciena un viņam uzticas vairāk nekā termiņa sākumā.
"Kad Andris Piebalgs 2004.gadā pārņēma enerģētikas portfeli, tā bija miera jūra. Taču tad Krievijas un Ukrainas strīda dēļ pārtrūka gāzes piegāde Eiropai, un enerģētika kļuva par ES prioritāti," Latvijas eirokomisāra lomas pieaugumu skaidro žurnāls.
Piebalgu "Economist" apraksta kā "mīlīgi drūmu latvieti", kurš saviem darbiniekiem nemitīgi stāstot, ka "tā ir kārtējā katastrofa".
Savukārt jauno Lietuvas prezidenti un bijušo ES budžeta lietu komisāri Daļu Grībauskaiti žurnāls attēlo kā "bezbailīgu un pat niknu" kundzi, kura savulaik nav baidījusies kritizēt Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru par ES budžeta plāna izjaukšanu.
Par administratīvajiem jautājumiem un korupcijas apkarošanu atbildīgo eirokomisāru Sīmu Kallasu no Igaunijas "Economist" slavē par drosmi, darot publiski zināmas milzīgās summas, kuras Komisija piešķīrusi dažādām Briselei tuvām nevalstiskajām organizācijām un pētnieciskajiem institūtiem.
Tāpat ietekmīgā britu izdevuma uzslavas izpelnījies ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija no Spānijas, kurš saglabājis mieru un stingrību globālās finanšu krīzes apstākļos, un lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla no Dānijas, kura uzdrošinājusies veikt ievērojamas reformas, piemēram, cukura rūpniecībā.
Komentējot Īriju pārstāvošā ES iekšējā tirgus komisāra Čārlija Makrīvija paveikto, "Economist" raksta: "Kad Eiropa korī nosodīja hedžfondus un privāto kapitālu, [viņš] teica, ka tie nav kredītu krīzes iemesli un būs nepieciešami pēc krīzes beigām. Kad eiropieši nosodīja Īriju par balsošanu pret Lisabonas līgumu, viņš sacīja, ka lielākajā daļā valstu šis teksts referendumā netiktu [atbalstīts]. Viņam bija taisnība abos jautājumos."
Tāpat pozitīvu žurnāla vērtējumu izpelnījies arī ES paplašināšanās komisārs Olli Rēns no Somijas, zivsaimniecības komisārs Džo Borgs no Maltas un bijušais tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons no Lielbritānijas.
Savukārt "ne tik labo puišu" saraksta priekšgalā minēts bijušais ES tieslietu komisārs Franko Fratini, kurš pārāk daudz laika veltījis politikānismam savā dzimtajā Itālijā, līdz 2008.gadā kļuvis par tās ārlietu ministru.
"Economist" ar nožēlu arī norāda, ka Ginters Ferhoigens no Vācijas bijis spožs ES paplašināšanās komisārs no 1999. līdz 2004.gadam, taču kopš tā laika pārāk daudz uzmanības veltījis savai sarežģītajai privātajai dzīvei un nav izrādījis īpašu interesi par savu pašreizējo atbildības jomu - rūpniecību.
Žurnāls uzsver, ka neviennozīmīgi vērtējams ir ES konkurences komisāres Nēli Krūsas veikums. Atbalstītāji viņu uzskatot par neatkarīgu un vērīgu politiķi, taču skeptiķi norādot uz viņai izrādīto pārāk lielo amatpersonu atbalstu.
"Economist" ar ironiju norāda, ka EK ēkās redzamie plakāti, uz kuriem attēlotas visu 27 eirokomisāru fotogrāfijas, kalpo diviem mērķiem. No vienas puses, tie pierāda, ka šie cilvēki ir nopietni politiķi, kurus visas ES dalībvalstis nosūtījušas darbam bloka ietekmīgajā izpildinstitūcijā.
Taču, no otras puses, tie apliecina, ka pēc piecu gadu ilgušā pašreizējā EK sastāva pilnvaru termiņa beigām ES ierindas pilsoņi joprojām nepazīst savus komisārus.