Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās nav notikusi pati par sevi. Tā ir noteiktu politisku un ekonomisku lēmumu rezultāts, kuru dēļ cilvēki izvēlas pamest Latviju. Demogrāfiskā situācija ir kļuvusi tik traģiska, ka jebkurš svarīgākais ekonomiskais un politiskais lēmums ir jāskata demogrāfijas kontekstā. Ir jāuzdod jautājums - vai tas sekmēs cilvēku palikšanu Latvijā vai liks cilvēkiem aizbraukt.
Demogrāfijas kontekstā ir jāvērtē svarīgākais lēmums, kam šodien tiek pakļauti citi lēmumi Latvijas politikā un ekonomikā, pakļautas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tas ir lēmums par eiro ieviešanu 2014. gadā.
Latvijas Bankas vadītājs arī vakar mums publiski atgādināja, ka lēmums par eiro ieviešanu ir pats svarīgākais lēmums Latvijas ekonomikā, mūsu krustceles.
Ilmārs Rimšēvičs pārliecinoši parādīja, cik naudas Latvija pārmaksās parāda procentos, ja tā neies pa noteikto taku, kuras galamērķis ir eiro, bet solis pa labi, solis pa kreisi ir pārkāpums, ko soda modrās kredītreitingu aģentūras. Kredītreitingi nav abstrakcija, uzsver Latvijas Bankas galva. Nav gan, ar kredītreitingiem soda par atkāpšanos no kādas noteiktas politikas. Politikas kādās noteiktās interesēs.
Eiro ieviešana ir svarīga banku sektoram. Banku rūpes vienmēr ir stabilitāte, bet šodien lielāko nestabilitāti no banku viedokļa rada Latvijas lats. Pareizāk sakot, Latvijas iedzīvotāju ienākumi latos, ja kredīti ņemti eiro. Kamēr pastāv lats, pastāv lata devalvācijas iespēja. Tā ir lielākā sirdssāpe bankām, kuras ļoti grib, lai Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi pildīt savas saistības pret tām.
Par bankām skaidrs. Tomēr svarīgākais jautājums ir cits - kā viss ekonomisko lēmumu komplekss, kas vajadzīgs, lai ieviestu eiro, ietekmēs Latviju kopumā.