EK noraida aicinājumu krimināli sodīt totalitāro režīmu noziegumu noliegšanu

Lai gan ES līgums nosaka savienībai pienākumu cīnīties pret tā dēvētajiem naida noziegumiem, kas vērsti pret kādu nacionālo, reliģisko vai etnisko grupu, tomēr EK, kas izstrādā ES tiesību aktus, norādījusi, ka noziegumi, kas balstīti uz politisko ideoloģiju, ir jautājums, kas risināms katras dalībvalsts līmenī.Kā ziņots, sešu valstu ārlietu ministri pagājušajā nedēļā vēstulē EK prezidenta vietniecei, ES tieslietu komisārei Vivjenai Redingai aicināja EK spert tālākus soļus, lai nepieļautu totalitāro režīmu noziegumu noliegšanu, saglabātu šos noziegumus un to upurus Eiropas kopējā atmiņā, nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret tiem un tādējādi aizšķērsotu ceļu totalitārajai ideoloģijai un starptautiskajiem noziegumiem nākotnē."Tiesiskuma principam jānodrošina, lai attieksme pret jebkura totalitārā režīma upuriem būtu taisnīga. Jebkāda starptautiska nozieguma noliegšana jāvērtē pēc vieniem un tiem pašiem standartiem, lai neradītu labvēlīgus apstākļus totalitāru ideoloģiju reabilitēšanai un atdzimšanai," bija uzsvērts šajā dokumentā.Nacistu sarīkotā holokausta noliegšana daudzās ES valstīs ir aizliegta ar likumu, bet aicinājumā norādīts uz nepieciešamību šādu likumdošanu attiecināt arī uz komunistu režīma noziegumiem kādreizējās Padomju Savienības un citu Austrumu bloka valstu teritorijā.EK atsaukusies uz pērn veiktu neatkarīgu EK finansētu pētījumu, kurā atzīts, ka Eiropas Savienībā nav "viena visiem derīga modeļa" attieksmē pret pagātnes totalitāro režīmu noziegumiem, tāpēc trūkst nepieciešamo nosacījumu kopējas likumdošanas izstrādāšanai.ES līguma 83.pants reglamentē jomas, kurās Brisele var atzīt noziegumus par krimināli sodāmiem pārrobežu līmenī, - tās ietver terorismu, cilvēku kontrabandu un korupciju, bet ne naida noziegumus, kas balstās uz politisko ideoloģiju, un tādējādi dalībvalstu valdībām būs jālemj, vai tās vēlas paplašināt šā panta darbību.Vienlaikus EK solījusies "savu pilnvaru robežās" atbalstīt dalībvalstīs aizsāktos procesus attiecībā pret totalitāro noziegumu mantojumu.Arī Eiropas Savienības Padome lūgusi komisiju noskaidrot, vai attiecībā uz totalitāro režīmu noliegšanu vajadzīga papildu ES likumdošana, bet Eiropas Parlaments (EP) pērn pieņēma juridiski nesaistošu rezolūciju, kurā aicināja noteikt 23.augustu par Visu totalitāro un nedemokrātisko režīmu upuru atceres dienu.Kā tagad uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Audroņus Ažubalis, Eiropas sabiedrībā ir jāturpina veidot izpratne par to, ka staļinisma režīms bijis nežēlīgs."Mums jāturpina likt lietā viss komisijas finansiālais atbalsts un jāaudzina izpratne par vēsturi tajā Eiropas daļā, kura nav pieredzējusi staļinisma nežēlību un kurai ļoti grūti saprast, kādēļ mēs mēģinām šo jautājumu ietērpt tiesiskā formā," viņš sacījis žurnālistiem.Ministrs pieļāvis iespēju, ka galējas nepieciešamības gadījumā valstis, kas nosūtījušas minēto vēstuli, var iniciēt direktīvu vai savākt viena miljona ES pilsoņu parakstus, un tādā gadījumā komisijai nāktos izskatīt attiecīgu likumprojektu.Viņam piebalsojis starptautisko tiesību eksperts Daiņus Žalims, kas atzinis, ka šim darbam var izrādīties vajadzīgi daudzi gadi. Viņš atgādinājis, ka staļinisko vai komunistisko režīmu tādā vai citādā formā pieredzējušas 13 no 27 ES dalībvalstīm.EK norādījusi, ka tiesisku atbildību par komunistiskā režīma noziegumu noliegšanu savā likumdošanā paredzējušas četras ES valstis - Čehija, Polija, Ungārija un Lietuva.Lietuvas Seims jūnijā pieņēma kriminālkodeksa papildinājumu, kas paredz, ka personas, kas publiski noliedz vai vārdiski atbalsta PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumus pret Lietuvas Republiku un tās iedzīvotājiem, turpmāk var tikt sodītas ar naudassodu, brīvības ierobežošanu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.