"Par oficiālu ES valodu var kļūt tikai valoda, kam šāds statuss ir kādā no dalībvalstīm, ja to ierosina attiecīgās valsts valdība un ja tam piekrīt visas pārējās dalībvalstis. Pašlaik ir 23 šādu valodu: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru," norādīja pārstāvniecība.
EK pārstāvniecība informēja, ka papildus oficiālajām valodām ES ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo vai mazākumtautību valodu kopienu, kurās regulāri runā 40 miljoni cilvēku. "Attiecīgā valsts var lūgt ļaut šīs valodas lietot saziņā ar ES institūcijām – arī šajā gadījumā ir nepieciešama visu ES valstu valdību piekrišana un valstij jāuzņemas visi izdevumi, ieskaitot tulkošanu. Šāds statuss ir piecām reģionālajām valodām – galīciešu, katalāņu un basku Spānijā, gēlu (Skotijā) un velsiešu Lielbritānijā," skaidroja EK pārstāvniecība Latvijā.
Lai krievu valoda iegūtu jebkādu statusu ES, tas vispirms jāiegūst kādā no dalībvalstīm. "Ne EK, ne kāda cita no ES iestādēm nevar – pat tad, ja tiktu savākts miljons parakstu - "no augšas" noteikt, kāda valoda lietojama Latvijā vai jebkurā citā ES valstī," teikts pārstāvniecības paziņojumā.